Degvielas tirgotāju vidū valdības plāni izraisa pretrunīgu attieksmi - izskan gan pārmetumi valdībai, ka tā ignorējusi iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, gan arī viedoklis, ka par autogāzes akcīzes likmes kāpumu ir sacelta pārāk liela ažiotāža.
Paklusām ievieš nodevu
Lai gan sabiedrības uzmanību galvenokārt piesaistīja 13. augusta valdības sēdē atbalstītais lēmums palielināt autogāzes akcīzes nodokļa likmi no 90 līdz 112 latiem par tonnu, tikai dažas nedēļas iepriekš ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) parakstīja arī rīkojumu par sašķidrinātās naftas gāzes iekļaušanu valsts jēlnaftas un naftas produktu obligātajās drošības rezervēs, piemērojot valsts nodevu 16,63 latu apmērā par tonnu. Diena aprēķināja, ka akcīzes nodokļa kāpums autogāzes litra cenu palielinās par 1,25 santīmiem, bet valsts nodeva par drošības rezervēm - vēl par 0,9 santīmiem. Savukārt pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kuru aprēķina no degvielas cenas, pieskaitot akcīzes nodokļus un nodevas, autogāzes litra cenu palielinās vēl par 0,45 santīmiem.
Turpretī autogāzes akcīzes likmes pielīdzināšana benzīna akcīzes likmei, kura pašlaik ir 28,9 santīmi par vienu litru, litru autogāzes sadārdzinās par gandrīz 24 santīmiem. Pieskaitot tam valsts nodevu par naftas produktu drošības rezervēm un PVN summas pieaugumu, kopējais sadārdzinājums veidotu 30,8 santīmus, tā rezultātā autogāzes litrs maksātu 0,708 latus.
Ažiotāža pārāk liela
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns norāda, ka asociācijas attieksme pret gaidāmo autogāzes akcīzes nodokļa likmes kāpumu ir neitrāla, jo kopējā degvielas tirgū autogāzes īpatsvars joprojām ir salīdzinoši neliels. Turklāt sagaidāmais kāpums nav tik dramatisks, lai būtiski skartu tirgotājus un arī autogāzes lietotājus, kuru skaits šobrīd valstī tiek lēsts ap 44 tūkstošiem, viņš uzskata. «Šis jautājums ir izraisījis asas diskusijas sabiedrībā, tomēr tās šķiet pārspīlētas. Piemēram, Lietuvā akcīzes nodokļa likme autogāzei ir 2,5 reizes augstāka nekā Latvijā, tomēr gala cena atšķiras tikai aptuveni par 5 santīmiem, arī autogāzes popularitāte lietotāju vidū ir nemainīgi augsta,» atzīst M. Stirāns. Viņš uzsver, ka pat gadījumā, ja autogāzes akcīzes likme tiktu pielīdzināta benzīna likmei, autogāze joprojām būtu stipri lētāka nekā benzīns.
Pēc M. Stirāna domām, asā reakcija sabiedrībā galvenokārt ir saistīta ar satraukumu to uzņēmumu vidū, kuri nodarbojas tikai ar autogāzes tirdzniecību. Nav pamata uzskatīt, ka autogāzes sadārdzinājums varētu atstāt kādu būtisku iespaidu uz cenām citās nozarēs, jo degvielas cenu ietekme uz uzņēmumu izmaksām ir stipri mazāka, nekā dažkārt apgalvo daudzi ražošanas uzņēmumi, viņš piebilst.
Cenai jākāpj samērīgi
Savukārt autogāzes tirdzniecības uzņēmuma SIA Eko gāze finanšu direktors Andrejs Laškovs neslēpj, ka ir noskaņots pret akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei, jo būtiska cenas kāpuma iespaidā patērētājiem nebūs nekāda ekonomiskā pamatojuma izvēlēties šo produktu. Galvenokārt tas izskaidrojams ar faktu, ka autogāzes lietošanai automobiļos to īpašniekiem ir jāveic vērā ņemami ieguldījumi, uzstādot autogāzes iekārtas, norāda A. Laškovs un piebilst, ka cenas kāpums skartu ne tikai iedzīvotājus, bet arī uzņēmējus, kuri pēdējos gados autogāzi sākuši izmantot daudz aktīvāk. Par labu saudzīgākām nodokļu likmēm autogāzei runā arī vides aizsardzības apsvērumi un Eiropas Savienības prakse, jo autogāze ir videi draudzīgāka degviela, saka A. Laškovs. «Akcīzes nodokļa pieaugums nedrīkst paaugstināt autogāzes cenu līdz vairāk nekā 50% no benzīna vai dīzeļdegvielas cenas,» uzskata Eko gāzes pārstāvis.
Komentējot situāciju autogāzes tirgū Lietuvā, A. Laškovs norādīja, ka Lietuvā autogāze ir dārgāka, bet akcīzes nodokļa ietekmi ievērojami mazina apstāklis, ka tirgotājiem ir daudz lētāk iepirkt gāzi tirdzniecībai, jo valstī darbojas naftas pārstrādes uzņēmums un attiecīgi ir mazāki piegādes izdevumi.