«Inovatīvs produkts ar potenciālu iet pāri Latvijas robežām, domājot par ekoloģiju, kas šodien ir ļoti būtiski jebkurā biznesā,» pasniedzot šī projekta autoriem Lattelecom speciālbalvu, sacīja uzņēmuma pārstāvis Toms Ābele. Arī citi eksperti tieši šo projektu novērtēja ļoti augstu, atzīstot, ka atliek vien piesaistīt investīcijas un tas var sākt strādāt. Tomēr godalgoto projektu vidū tā nebija, jo, kā atzina Rīgas Stradiņa universitātes Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras vadītājas Inna Dovladbekova, konkursa žūrijas dalībniece un iesniegto projektu vērtētāja, puišiem pietrūka prezentācijas prasmes, reklamējot un pārdodot savu produktu. Finanšu konsultāciju kompānija DB partners gan ir gatava nākt pretī un kā īpašu balvu sniegt padomu, kā pilnveidot savu biznesa plānu, un runāt arī par investīciju piesaisti.
Jāmeklē Latvijai unikālais
Tomēr Dovladbekova slavē konkursa finālistus, atzīstot, ka ar tādiem jauniešiem Latviju sagaida spoža nākotne: «Raugoties uz šiem jauniešiem, es redzu - Latvijai ir nākotne un tā būs veiksmīga. Jauni, domājoši, radoši cilvēki. Spējīgi uzņemties risku, jo bizness ir gan aizraujoša, gan riskanta lieta. Idejas ir labas, taču vajadzīgas zināšanas, lai padarītu šo ideju pievilcīgu arī potenciālajiem investoriem.»
Savukārt Alpha Baltic radošais direktors Gatis Rozenfelds piebilst - jādomā, kas ir tas unikālais Latvijai, un jāatceras, ka jebkuram produktam ir jāpakārtojas cilvēku vajadzībām, nevis otrādi.
Galveno balvu konkursā ieguva Preiļu Valsts ģimnāzijas 11. klases audzēkņu projekts par alternatīvā kurināmā - miežabrāļa granulu - ražošanu. «Mūsu pusē šīs kultūras audzēšanai ir labvēlīgi apstākļi - daudz neapstrādātu un citām kultūrām nepiemērotu lauksaimniecības zemju. Ideja par šādu biznesa plānu radās, konsultējoties ar vecākiem un izpētot tirgu,» stāsta komandas līdere Kristīne Plivda. Jaunieši devušies arī uz Rēzeknes ideju viesnīcu, kur saņēmuši speciālistu konsultācijas. «Jaiegūtu finansējumu, būtu arī reāli gatavi savu ideju īstenot. Izpētījām, ka šādas granulas Latvijā šobrīd ražo tikai viens uzņēmums, kurš produkciju eksportē, un tas pieder ārzemniekiem. Taču mēs gribam būt latviešu uzņēmēji ar vietējo kapitālu,» stāsta Kristīne.
Kaut tūlīt pie darba gatavi ķerties arī otrās vietas ieguvēji - kaķu barotnes biznesa plāna autori, kuri ar savu ideju jau bija devušies uz Dino zoo veikaliem, kur par viņu produktu izrādīta liela interese. «Varētu sākt ar mazumiņu, pieņemot nelielus pasūtījumus mazā darbnīcā, taču, pieaugot pieprasījumam, jau domāt par lielāku ražotni,» pārliecināti komandas QWERTY dalībnieki, kuri konkursā prezentēja jau gatavus sava produkta prototipus. Puiši atklāj, izpētījuši, ka Latvijas veikalos nav nopērkams nekas līdzīgs un arī Patentu birojā šādu ideju vēl neviens nav reģistrējis, tāpēc, iespējams, viņi paklausīšot konkursa žūrijas locekļu ieteikumam steidzīgi patentēt savu ideju.
Nākotne pašu rokās
«Ņemot vērā konkursantu vecumu, tas bija labs līmenis, un domāju, ka vismaz astoņas no desmit idejām būtu realizējamas. Esmu patīkami pārsteigts par šiem jauniešiem, jo pat nobriedušiem cilvēkiem gadās nereālas idejas,» saka Jauno uzņēmēju centra konsultants Jānis Skutelis. Vaicāts, kādai jābūt biznesa idejai, lai tā šodien Latvijā būtu dzīvotspējīga un ar to varētu nopelnīt naudu, viņš atzīst: «Idejai jābūt globālai, kādas, piemēram, bija riepu pārstrāde un uzvarējušais projekts par granulu ražošanu. Jādomā mūsdienīgi. Biznesa idejai ir jārisina kāda tirgū vai sabiedrībā esoša problēma, un šajās idejās es to saredzu.» Skutelis vienīgi atgādina, ka daudzi nesaprot, pie idejām ir jāstrādā - ilgstoši un pamatīgi, to nevar darīt kā blakuslietu paralēli algotam darbam.
Agnese Paegle, bankas Citadele Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja, atzīst, ka visi Izaugsmes foruma finālisti pozitīvi pārsteidza gan ar labām idejām, gan arī ar atraktīvām prezentēšanas prasmēm. «Šīs ir ļoti svarīgas pamatlietas, lai jauns cilvēks varētu uzsākt savu biznesu un veiksmīgi piesaistīt investorus un sadarbības partnerus. Visus finālistus redzu kā potenciālos nākotnes uzņēmējus Latvijā. Vai tas realizēsies, tālāk būs atkarīgs no jauniešu mērķtiecīguma, uzņēmības un spējas pieņemt pārdomātu lēmumu par turpmākajiem soļiem, jo izvēles var būt dažādas - pašiem dibināt savu uzņēmumu vai uzsākt sadarbību ar jau esošiem uzņēmumiem jauna produkta ražošanā,» saka Paegle.