NAP2020 1. redakcija paredz virkni uzdevumu, lai augstākā izglītība būtu orientēta uz tautsaimniecības attīstību. Kā taustāmākais mērķis tajā minēta 200 papildu budžeta vietu radīšana prioritārajās studiju nozarēs - «eksaktās zinātnes, dabas zinātnes, inženierzinātnes, iespējams - informācijas tehnoloģijas, vides zinātne, medicīna, veselības aprūpe u. c. valstī noteiktajās prioritārajās jomās». NAP2020 izstrādātāji šī mērķa īstenošanai 2015.-2018. gadā paredzējuši 2,04 miljonus latu. Tas nozīmē, ka no ESF līdzekļiem vienai studiju vietai gadā atvēlēs vidēji 2550 latu. Tomēr attiecībā pret kopējo budžeta vietu skaitu valstī NAP2020 ieplānotais papildinājums ir niecīgs, jo no valsts maka, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, studijas šobrīd finansē 34 868 studentiem.
«NAP2020 nav neadekvāti ambiciozs, bet atbilstošs ieviešanas līdzekļu pieejamajam apjomam, lai valstij svarīgie mērķi tiktu sasniegti. Naudas valsts makā un potenciāli Latvijai piešķirtajā Eiropas Savienības fondu «aploksnē» ir tikai tik daudz, cik tās ir,» rakstīts NAP2020 pirmajā redakcijā. Arī Dienai PKC vadītājs M. Krieviņš atzīst, ka «tas nav kardināli uz kopējā fona». Tomēr, viņaprāt, rezultāts tiks sasniegts, jo ar šo budžeta vietu palīdzību gatavos jauniešus eksportspējīgiem ražojošajiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd «katastrofāli pietrūkst darbinieku». Četros gados par ESF finansēm plānots sagatavot 200 pieprasītu speciālistu. Vaicāts, vai tas nozīmē, ka patlaban par valsts līdzekļiem netiek gatavoti prioritāro jomu speciālisti, M. Krieviņš atbild, ka «tiek, bet [to skaits] ir jāpapildina».
«Ja mēs runājam par nācijas attīstību, tad, manuprāt, tas nav pārāk samērojami. Šis skaitlis [200 papildu studiju vietu] nebūs izšķirošs,» NAP2020 plānu vērtē AIP priekšsēdētājs J. Vētra.
Viņš uzskata, ka jūtama ietekme būtu tikai «sistemātiska rakstura pārmaiņām». Kā piemēru viņš min bezmaksas studiju ieviešanu visiem pilna laika studentiem. Pēc IZM datiem, aizvadītajā studiju gadā pilna laika programmās studējis 69 151 students.