Sevišķi PA Ekonomikas un drošības komitejā (EDK) liels uzsvars tiek likts uz ekonomiku kā būtisku drošības politikas sastāvdaļu.
Vērtējot pašreizējās ekonomiskās krīzes sekas, komisijā tika apspriesta arī Grieķijas aizsardzības budžeta paredzamā «apcirpšana», kā to paredz vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un ES, lai saņemtu 110 miljardu eiro lielo aizdevumu krīzes seku likvidēšanai, un kādas sekas tas varētu atstāt uz valsts drošību.
Lai gan Grieķijai nāksies samazināt aizsardzības budžetu, drošības analītiķi prognozē, ka drošību tas neietekmēs.
Līdzšinējās politikas dēļ ir grūti precīzi pateikt, cik daudz Grieķija tērē militārām vajadzībām, tomēr Londonas Ekonomikas skolas starptautisko attiecību vecākais pasniedzējs Spiross Ekonomidess lēš, ka tas varētu būt «daudz vairāk» par līdz šim pieņemtajiem nedaudz virs 3% no IKP.
Grieķija ir viena no nedaudzām NATO valstīm, kas ne vien atvēl savstarpēji norunāto aizsardzībai paredzamo valsts budžeta daļu, bet to pat ievērojami pārsniedz, tāpēc izdevumu optimizēšana, piemēram, uz pārlieku «uzpūsto» aizsardzības resora kadru rēķina ir gan iespējama, gan eventuāli neapdraud valsts drošību.
Dilemma, kas iezīmējas Grieķijas un starptautisko aizdevēju līguma punktā par aizsardzības budžeta samazināšanu, ir tāda, ka liela daļa Grieķijas bruņojuma un tehnikas tiek iegādāta ES valstīs, ieskaitot Vāciju, un finansējuma samazinājuma gadījumā Rietumeiropai izdevīgā tirdzniecība varētu apsīkt. Tas iespējami varētu tikt atrisināts, samērīgi turpinot Grieķijas bruņoto spēku modernizāciju, bet atsakoties no novecojušu funkciju un stratēģiju uzturēšanas. Piemēram, pēdējā laikā vērojama attiecību uzlabošanās strap Grieķiju un Turciju, kas mazina saspīlējumu un bruņošanās drudzi abos Egejas jūras krastos.
Vērtējot Latvijas ekonomiku, PA atzinīgi tiek minēta gan līdzšinējā Latvijas budžeta konsolidācija, ar fiskālo disciplīnu stiprinot valsts drošību, gan Latvijas turpinošais atbalsts NATO misijām arī krīzes laikā, sevišķi Afganistānā.
Runājot par attiecībām ar Krieviju, kas jaunajā drošības stratēģijā bauda īpašu uzmanību, PA prezidents un ASV delegācijas vadītājs Džons Teners Dienai apliecināja, ka «Savienoto Valstu Kongress un amerikāņu tauta neupurēs atbalstu un draudzību pret saviem NATO sabiedrotajiem labāku attiecību dēļ ar Krieviju. Tas vienkārši nenotiks.»
Tā vietā, pēc kongresmena Dž. Tenera teiktā, Krievijai nāksies mainīt savu attieksmi, ka «tas, kas ir slikti viņiem, ir labi mums», jo globalizētā pasaulē, piemēram, terorisma draudu un pirātisma priekšā stipra NATO ir Krievijas interesēs.