«Es neatvainojos,» norādīja operācijas komandiera vietnieks kontradmirālis Rasels Hārdings. «Situācija uz zemes ir mainīga, un mums nebija informācijas par to, ka opozīcijas spēki lieto tankus,» viņa teikto citējis CNN. Tā kā tankus līdz šim lietojuši tikai valsts vadoņa Muammara Kadāfi spēki, tie noturēti par draudu civiliedzīvotājiem un kļuvuši par trieciena mērķi.
Taču nemiernieku komandieris Abduls Fatahs Juniss norādījis pretējo: NATO bija informēta par tanku iesaisti nemiernieku karadarbībā, turklāt aliansei pat sniegta informācija par konvoja kustības koordinātām. Tomēr A. F. Juniss uzsvēris, ka attiecības tas nepasliktinās: «Šis ir karš, un mēs saprotam, ka var gadīties kļūdas.»
Komandieris izvairījās runāt par ceturtdienas vakara trieciena postījumiem, taču kāds aculiecinieks stāsta, ka iznīcināti 8 no 17 ar Lībijas nemiernieku karogiem rotātajiem tankiem. Ziņas par uzbrukuma upuriem dažādos avotos svārstās no četriem līdz pat 13. NATO ne pirmo reizi vaino par karošanu «nepareizajā» frontes pusē: pagājušajā piektdienā uzbrukumā nemiernieku konvojam gājuši bojā vismaz 13 cilvēku.
Šis notikums vēl asāk iezīmē koordinācijas trūkumu starp Rietumu aliansi un Lībijas nemierniekiem karā, kurā abas puses izmanto līdzīgus transportlīdzekļus un frontes līnija nepārtraukti mainās, raksta The New York Times. Nemiernieki jau agrāk kritizējuši NATO par operācijas gaitas palēnināšanos, un uzvirmojušas runas par tās nonākšanu strupceļā. Taču alianse pārmetumus atvairījusi, sakot, ka ik dienu veic arvien vairāk uzlidojumu. Piektdien tā ziņoja, ka pēdējās 48 stundās veikusi 318 lidojumu un notriekusi 23 mērķus, turklāt apgalvojumi par operācijas strupceļu neesot pamatoti, lai gan veiksme esot mainīga.