Tomēr darīt ko savlaicīgi - tas visai grūti savietojas ar lielas daļas studentu filozofiju, kur, piemēram, diplomdarbu rakstīšana vai gatavošanās sesijām norit īsu brīdi pirms notikuma. Uzkrājumu pasaulē to labi atspoguļo to iedzīvotāju vecums, kas interesējas par papildu iespējām uzkrāt savai pensijai. Parasti šī interese nobriest pēc 45 gadu sasniegšanas, kad sakrāt pienācīgu summu jau ir diezgan grūti.
Ielūkojoties Latvijas augstskolu programmās, krāšanas kultūru veicinošu lekciju vai lekciju tēmu novērot grūti. Diplomēts jaunais profesionālis ir beidzis studijas, ir gatavs darba dzīvei, tomēr paiet zināms laiks, līdz atnāk apziņa par pareizu finanšu uzvedību. Turklāt, izvēloties studēt nefinanšu virzienos, sagatavotība šajā jomā varētu būt vēl zemāka. Tāpēc ieteikums sākt uzkrājumus veidot no pirmajiem ienākumiem ir visai grūti sasniedzams.
Mācību satura pietuvināšana profesionālai studenta sagatavošanai ir vispārpieņemta prakse visā pasaulē. Lielai daļai attīstīto valstu mājsaimniecību uzkrājumi ir būtiski lielāki nekā, piemēram, iedzīvotājiem Latvijā, tāpēc uzkrājumu kultūras tēmas aktualizēšana ir mazāk svarīga valstiskā līmenī.
Savukārt jaunattīstības valstīm šī tēma ir ievērojami būtiskāka. Pēc mūsu pētījuma, arī vecumdienās 24% Latvijas jauniešu gribētu paļauties uz izmaksām no privātā pensiju fonda, tomēr praktiski par savu labklājību vecumdienās, uzkrājot līdzekļus pensiju 3. līmenī, rūpējas gandrīz uz pusi mazāk (11%). Diemžēl teju trešdaļa jauniešu uzkrājumu veidošanu cienīgām vecumdienām neuzskata par savu aktualitāti. Rezultātā zems uzkrājumu līmenis mazina ekonomisko attīstību. Iedzīvotāji ir piesardzīgāki, mazāk uzdrīkstas īstenot ieceres un ambīcijas, tas nozīmē mazāk inovāciju, jaunu darbvietu, veiksmes stāstu.
Uzkrājumu paradumus nevar izveidot dažos gados, tomēr tos nevar izveidot arī bez fokusētas pieejas, piemēram, ieviešot minimālo zināšanu bāzi jaunajiem studentiem par uzkrājumu veidošanu, to nepieciešamību un veidošanas iespējām. Tam nav jābūt atsevišķam studiju kursam, tomēr jānodrošina nepieciešamās zināšanas un to kvalitatīva novērtēšana. Svarīgi ir veidot studentu vispārējo izprati gan no profesionālās, gan personīgās attīstības viedokļa. Turklāt krāšanas kultūras gēns tomēr eksistē, jau mazi esot, bērni krāj dažādas lielas, tai skaitā naudu. Tomēr, laikam ejot, krāšanas ieradums nemanāmi pagaist. Kādēļ lai augstskola nebūtu tā vieta, kas neļauj šim gēnam snaust pārdesmit gadu?
* Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs