Es noķeru Līgu vienā no tādiem pārbraucieniem - autobuss no Rūjienas ienācis Rīgas autoostā un pēc stundas jau aties uz Ventspili. Tā nu mēs tur runājamies - turpat autoostā uz soliņa, un visas sarunas gaitā mani nepamet sajūta, ka Līga ir kas daudz vairāk par zāļu sievu. Viņa ir vienkārši maģisks cilvēks.
Sarunu Līga grib iesākt, parunājot par laimi. Tad nu jautāju viņai, kas ir laime, pašas Līgas acīm raugoties.
Būt vecmāmiņai ir milzīga laime un redzēt to pēctecību tradīcijā, ģimenes mantojumā un dzīvē kā tādā. Un tagad, kad es esmu vecmāmiņa, man ir tik daudz brīvā laika, jo man vairs nav jāstāv pie plīts un jāgatavo ēst ģimenei, bērni ir izauguši un dzīvo savu dzīvi, un šajā brīdī arī es dzīvoju savu dzīvi. Es beidzot varu savā brīvbrīdī doties tur, kur vien vēlos. Aizbraukt pie citas zāļu sievas uz Rūjienu, redzēt, kā saimniece izcep īstu lauku maizi, ieiet pirtī - tās visas ir lietas, kas mani dara laimīgu. Nesteigties un izbaudīt dzīves mirkli - tā ir liela laime šajā pasaulē. Dzīšanās pēc kaut kā nav īsta dzīvošana.
Ko jums pašai personīgi ietver jēdziens «zāļu sieva»?
Zāļu sieva nav tikai zāļotāja vai ārstētāja. Pirmkārt, zāļu sieva ir cilvēks, kas pazīst augus un lieto tos. Un tas ir jādara nevis slimības apkarošanai, bet gan veselības uzlabošanai. Jau, būdama maza meitene, es izvēlējos mācīties un apgūt zinības par dāžādām dabā sastopamām zālēm. Tas mani vienmēr ir ļoti interesējis. Tādēļ man ir grūti atbildams jautājums, no kurienes nāk manas zināšanas šajā jomā - tas ir gan pieredzes, gan intereses rezultāts. Mani neinteresē slimības, bet gan veselība, tādēļ es eju pie cilvēkiem un viņiem kā skolotāja - zāļu sieva, mācu pielietot vērtīgo no dabas, lai uzturētu savu veselību. Galvenokārt veselība ir atkarīga no pārtikas, ko mēs sevī uzņemam. Tieši tādēļ mums jāuzņem laba pārtika, lai pēc tam nebūtu jāsūdzas, ka esam slimi. Tādēļ ir jāēd īsts un dabīgs ēdiens - bagātīgs ar vitamīniem un mikroelementiem.
Ēdiens noteikti ir viena lieta, bet otra varētu būt domas, ko liekam savā galvā...
Es esmu pārliecināta, ka dzīvot vajag skaisti - tūlīt un tagad. Un labi dzīvot arī vajag - tūlīt un tagad. Nevis taupīt nākamībai un labākai dzīvei, bet es gribu labi dzīvot jau tagad. Tādēļ es ēdu no grezniem traukiem jau tagad, sēžu uz greznām mēbelēm jau tagad un apsedzos ar vislabāko segu jau tagad. Lai dzīvotu labu dzīvi, es jau tagad ēdu labu pārtiku un satieku labus cilvēkus. Tas pats attiecas arī uz domām. Ja es nevaru labi, tad ir jāpadomā, ko es esmu ar mieru vēl mazliet pagaidīt vai mainīt, lai pie tā labā tiktu. Visvērtīgākais šajā dzīvē ir īstums, nekas cits. Es esmu izdzīvojusi dažādus notikumus, kas man devuši prasmes, iemaņas un pieredzi, lai dzīvotu rītdienu. Cilvēks kopumā ļoti daudz domā. Domas nāk gan no mūsu fiziskajām, gan emocionālajām maņām.
Jau atkal atgriežamies pie maņām - jūs bieži esat norādījusi, ka oža ir ļoti nozīmīga maņa mūsu organismā...
Smaržai ir ļoti nozīmīga loma. Kādam viena un tā pati lieta var radīt smaržas sajūtu, kādam citam turpretī šķiet, ka konkrētā lieta drīzāk smird. Tas tikai nozīmē to, ka šī lieta cilvēka organismam, iespējams, nav vajadzīga. Ir tādas smaržas, kas atbrīvo, mundrina un stiprina, vai arī ir smaržas, kas var nomierināt vai pat iemidzināt.
Kādus augus ievākt tējām tieši jūnijā?
Jālasa ābele (lapas); āboliņš (ziedi); amoliņš (laksti); bērzs (lapas, zari); brūklene (lapas); dedestiņa (ziedi); gandrene (ziedi, laksti); grābeklīte (ziedi, laksti); ilzīte (ziedi, laksti); jānītis (ziedi, laksti); jasmīns (ziedi); kosa (laksti); krustaine (ziedi, lapas); laimiņš (ziedi); madara (ziedi); margrietiņa (ziedi, laksti); mārpuķīte (ziedi); matuzāle (ziedi, laksti); mežrozes (ziedi); nārbulis (ziedi); nātre (laksti, lapas); naudulis (laksti); neļķe (ziedi); norgalvīte (ziedi); panātre baltā (laksti, ziedi); peonija (ziedlapiņas); pēterpoga (ziedi); plūškoks melnais (lapas); radzene (ziedi); raspodiņi (ziedi); raudene (ziedi, laksti); retējs (ziedi); rozes (ziedlapiņas); rudzupuķe (ziedi; laksti); sētložņa (ziedi, laksti); spulgnagle (ziedi, laksti); sunītis (laksti); vanagu nadziņi (ziedi); vanagu vīķis (ziedi, laksti); vilkābele (lapas); zilgalvīte (ziedi); zilpodze; zvaniņi, žodzene; žultzālīte.