Nav loģikas

Saskaņas centrs aicina Latvijas politisko eliti uz vairākiem gadiem nolikt malā strīdīgos vēstures un starpnacionālos jautājumus. Partijai draudzīgā Krievzeme gan šim padomam neseko - tā vietā, lai pasludinātu līdzīgu moratoriju un attīstītu attiecības ar Latviju, Maskava nespēj iztikt bez niezošo jautājumu pakasīšanas. Kādēļ? Varētu saprast, ka runa būtu par Krievijas pilsoņiem Latvijā, bet skaidrs, ka stāsts nav par šo grupu. Labi, Krievija sevi uztver kā PSRS mantinieci (tiesa, ne saistību daļā), tādēļ varētu pieņemt, ka tādēļ pauž rūpi par bijušajiem pilsoņiem. Tomēr nu Latvijā ir izaugusi paaudze, kas PSRS nav pieredzējusi, tātad uz šo grupu attaisnojums neder. Aizstāv tieši krievus kā etniskos tautas brāļus? Nedaudz slideni, jo tātad Maskavai nav iemesla runāt par Latvijā dzīvojošiem ukraiņiem, baltkrieviem u. c. cittautiešiem, kuriem ir savas etniski saistītās valstis. Pieņemsim, ka par šo Latvijas etnisko kopienu aizstāvjiem Maskava neuzmetas un bažījas tieši par krieviem kā pie savas valsts pamatnācijas etniski piederīgiem. Kopš kura laika vienas valsts pilsoņu etniskā izcelsme ir iemesls, lai cita valsts iejauktos? Kā Maskava justos, ja ar šādu pašu loģiku Somija vai Igaunija sāktu regulāri paust nepieciešamību beidzot atrisināt mordoviešu, mariešu, hantu, mansu, ižoru, komiešu, udmurtu utt. tiesību jautājumus (starp citu, ļoti smagus) pašā Krievijā - etniskie brāļi un brālēni, tā teikt. Latvijā Kremļa tirādes ir jau tik pierastas, ka mēs pat vairs neuzdodam elementāru jautājumu: ar kādām tiesībām kaimiņvalsts vispār iejaucas mūsu iekšpolitikā?