Nerunājiet par daudz
Tikko kā skandālu Igaunijā raisīja ārlietu ministra Urmasa Paeta un ES augstās pārstāves Ketrinas Eštones vietnē Youtube.com publicētais telefonsarunas ieraksts, kurā ministrs pauž pieļāvumu, ka desmitiem cilvēku nošāvušo snaiperu darbību organizējuši jaunās Ukrainas koalīcijas, nevis pašlaik jau gāztā prezidenta Viktora Janukoviča pārstāvji. Igaunijas aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu, taujāts, kā tas bijis iespējams valstī, kura slavena ar cīņu pret kiberdraudiem un ir attīstīta IT jomā, Dienai bilst, ka nav jau zināms, vai ieraksts veikts Tallinā vai Briselē. «Tā ir mūsdienu realitāte, ir jādomā par to, ko saki telefonsarunā,» atzīst U. Reinsalu. Viņš norāda, ka par notikušo gaidāma izmeklēšana, bet nav optimistiski noskaņots saistībā ar tās rezultātiem. Ar līdzīgu skandālu saskārās arī Lietuva, kad tā pildīja ES prezidējošās valsts pienākumus. Tai pašā vietnē Youtube.com parādījās ieraksts no neformālas Lietuvas diplomātu sarunas. Viens no diplomātiem izteicās, ka Azerbaidžānas un Armēnijas domstarpībās viņš ir Armēnijas pusē. Lietuvas ekspremjers Andrus Kubiļus Dienai atzīst, ka Viļņas samita priekšvakarā Lietuva saskārās ar daudzām provokācijām no Krievijas puses, tostarp notika nelegāla sarunu ierakstīšana. «Acīmredzams, ka Baltijas valstīs, kas ir tik tuvu Krievijai, ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar sarunām pa telefonu.» Gan U. Reinsalu, gan A. Kubiļus norāda, ka telefonsarunu noklausīšanās mūsdienās var skart ikvienu valsti. Lai arī Lietuvā pēc skandāla ieguldīts darbs drošības uzlabošanā, tomēr A. Kubiļus kā galveno ieteikumu, lai izvairītos no sarunu noklausīšanās, min piesardzību. «Nerunājiet par daudz,» ir A. Kubiļus ieteikums Latvijai pirms gaidāmās prezidentūras ES.
Ar spilvenu uz galvas
Kā pilsēta, kurā ir visvairāk spiegu, vienmēr tiek piesaukta ES institūciju galvaspilsēta Brisele, kurā strādā arī Latvijas pārstāvji. «Visiem politiķiem šobrīd jāapzinās, ka starptautiskā situācija ir pietiekami saasināta, lai tiktu noplūdinātas viņu sarunas. Tas, ko Paets atļāvās teikt Eštonei, bija neapdomīgi,» Dienai saka Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa bilst, ka pēc piedzīvotajiem skandāliem, tostarp noklausītajiem un vietnē Youtube.com publicētajiem ASV valsts sekretāra vietnieces Viktorijas Nulendas vārdiem «piedrāzt ES», jūtīgas sarunas notiks tikai zem četrām acīm. «Kā mēs padomju laikā smējāmies - vannasistabā, tumsā, ar spilvenu uz galvas.» Arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Vienotība) pauž, ka skandāls Igaunijā ir ļoti satraucošs. Iepriekš tika runāts, ka spiegošanu veic sabiedrotās ASV, taču tagad situācija kļuvusi citāda. «Mēs pieļaujam, ka mūsu amatpersonas noklausās Krievija, tas ir skandāls,» teica deputāte, paužot bažas, vai Latvijas atbildīgās iestādes darījušas visu, lai pie mums nenotiktu kas līdzīgs.
Telefonsakaru traucējumi
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums Dienai norāda, ka telefonsarunu publicēšana izsauc tikai nožēlu. «Kādreiz pat ieskatīties svešās vēstulēs tika uzskatīts par nepiedienīgu. Nožēlojami, ka ar šādām metodēm kāds mēģina ietekmēt un pat manipulēt ar sabiedrisko domu. Tas lieku reizi atgādina, ka visiem ir jābūt atbildīgiem savā saziņā,» Ārlietu ministrijas oficiālo viedokli pauž tās pārstāvis. Kuluāros tiek runāts, ka Latvijas valsts augstākās amatpersonas ar traucējumiem telefonsakaros saskārušās Ukrainas krīzes karstumā. Tas raisījis pamatotas bažas arī par mūsu valsts amatpersonu sarunu noklausīšanos. Savukārt Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne Dienai teic, ka viņai nav informācijas, ka prezidentam būtu bijuši traucēti telefonsakari. Turklāt viņai pašai Krimas krīzes eskalācijas laikā nav bijis šķēršļu sazvanīties ar valsts pirmo personu.