Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) piektdien nolēma par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktoru iecelt konkursa komisijas ieteikto M. Krieviņu, kurš līdz šim bija ES projektu konsultants valsts pārvaldes reformas, politikas analīzes un plānošanas jautājumos. Ar premjera rīkojumu M. Krieviņš sāks strādāt no pirmdienas, 9. janvāra. PKC savu darbību sāka pērnā gada 1. decembrī, bet līdz šim tajā bija tikai divi darbinieki. Paredzēts, ka PKC strādās 14 cilvēku, no kuriem puse būs eksperti, bet puse - ierēdņi. M. Krieviņš cer, ka izdosies vienoties par turpmāko sadarbību arī ar līdzšinējo PKC vadītāja pienākumu izpildītāju Pēteri Vilku un Vladislavu Vesperu, kuri uz PKC pārnāca no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Paredzēts, ka tajā strādās arī ierēdņi no Ekonomikas ministrijas un Valsts kancelejas, no kuras tam nāksies pārņemt atsevišķas politikas koordinācijas funkcijas.
Tas ir viens no iemesliem bažām, vai PKC netiks pārslogots ar birokrātiskiem pienākumiem. «Idejas vīzija ir sašķobīta, bet vēl nav bezcerīga,» Dienai sacīja viens no tās autoriem, bijušais Saeimas deputāts Māris Kučinskis, kurš tagad ir Lielo pilsētu asociācijas padomnieks. Iestādes galvenais uzdevums būtu, pieaicinot augstas klases ekspertus, sagatavot valsts attīstības plānošanas dokumentus un uzraudzīt to īstenošanu. Taču ekspertus ir iecerēts meklēt konkursa kārtībā, kas mazinot ticību, ka tajā pieteiksies patiešām labākie no ekspertiem. Plānotais PKC darbinieku atalgojums ir nepilni 1000 lati pirms nodokļu nomaksas. PKC vadītāja alga paredzēta 1715 latu. Jaunais centra vadītājs atzina, ka, strādājot par konsultantu, viņš nopelnītu vairāk. No tā var secināt, ka profesionālu cilvēku piesaistīšana nebūs vienkāršs uzdevums.
To uzsvēra arī M. Kučinskis. Viņš pazīst M. Krieviņu, kuru vēl kā Vidzemes Augstskolas politoloģijas studentu savulaik uzaicinājis strādāt uz Valmieras domi, kad bija tās priekšsēdētājs. M. Kučinskis ir pārliecināts par jaunā PKC vadītāja profesionālo varēšanu un zināšanām, bet pieļauj, ka viņš atradīsies dažādu spiedienu ietekmē. «Tas lielais drauds ir - šaurs birokrātiskais aparāts, kas pārbaudīs citu izstrādātajās koncepcijās komatus,» piebilda M. Kučinskis, kuram joprojām esot sajūta, ka premjeram «tas ir negribēts bērns». Viņš arī netic centra iespējām sagatavot Nacionālo attīstības plānu tik īsā laikā, lai vasarā uz sarunām Briselē par nākamo ES fondu apguves periodu 2014.-2020. gadam Latvijas pārstāvji varētu doties ar NAP noteikto prioritāšu sarakstu. Uz vaicāto, kā premjers nodrošinās, lai tas nenotiktu uz Finanšu ministrijas izraudzīto prioritāšu pamata, V. Dombrovskis žurnālistiem atbildēja, ka NAP ir augstākas nozīmes vi dēja termiņa plānošanas dokuments un tas nav saistīts tikai ar ES fondu apguvi. M. Krieviņš apņēmies NAP prioritāšu sarakstu darīt zināmu līdz februāra beigām, kad tās nosaukt vēl nebūs par vēlu.
M. Krieviņš, kuram ir 32 gadi, ir bijis Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktora vietnieks, bet vēl pirms tam - Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta direktors. Šajā laikā viņš bija paņēmis bezalgas atvaļinājumu, lai strādātu labāk atalgotos projektos citu valstu pārvaldē. Tolaik mediji par to viņu kritizēja, taču tagad viņš sarunā ar premjeru uzsvēris, ka vienlaikus šajā laikā tika iegūta arī vēlākos gados noderīga pieredze.