Valsts un pašvaldību iepirkumi gadiem bijis iekārojams pīrāgs - vēl tā saukto trekno gadu posmā 2007. gadā valsts un pašvaldības pakalpojumu un preču iegādei tērēja 2,4 miljardus latu. Krīzes laikā summa ir mazāka, taču šis pīrāgs kļuvis daudz iekārojamāks, ņemot vērā krasāku iepirkumu kritumu privātajā sektorā.
Iecerēto normu likuma grozījumu izstrādē iesaistītie gan vērtē nevienprātīgi - tiek paustas bažas par lielo uzņēmumu lobēšanu un mazo diskriminēšanu, arī iespēju apiet normas un gaidīto nesasniegt. «Protams, pilnībā ar šo normu nevarēs izskaust praksi algas maksāt aploksnēs, taču šis ir solis uz to, lai mazinātu šo apjomu,» Tautsaimniecības komisijas sēdē sacīja tās vadītājs Vents Armands Krauklis (TP).
Arī apakšuzņēmējiem
Patlaban vienīgais kritērijs saistībā ar nodokļiem dalībai valsts un pašvaldību iepirkumos ir tas, ka uzņēmumiem nedrīkst būt nodokļu parādu. Tā kā algu maksāšana aploksnēs krīzes laikā pieaug, likumdevēji vismaz pie valsts un pašvaldību iepirkumiem nodokļu nemaksātājus vairs nevēlas laist. Saeimā topošie likuma grozījumi paredz: lai uzņēmums varētu kvalificēties valsts un pašvaldību iepirkuma konkursa kritērijiem, tā darbinieku vidējie ienākumi (ieskaitot algu, prēmijas u.c.) kalendārā gada pēdējos trijos ceturkšņos nedrīkstēs būt zemāki par 70% no vidējiem nodarbināto ienākumiem attiecīgajā nozarē un šie 70% no ienākumiem nedrīkstēs būt zemāki par valstī noteikto minimālo darba algu - 180 latiem mēnesī. Tātad iepirkuma kārotāja darbinieku vidējie bruto ienākumi mēnesī nedrīkstēs būt zemāki par 257 latiem, liecina Dienas aprēķini. Iecerētās normas, pēc Saeimas Juridiskā biroja pārstāvja Gata Melnūdra sacītā, plānots attiecināt arī uz apakšuzņēmējiem. Viņaprāt, strīdīga ir norma: ja vidējie ienākumi nozarē sarūk, uzņēmums pasūtījuma izpildes laikā nedrīkst samazināt savu nodarbināto ienākumus, pretējā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs piemērot administratīvo sodu. Pēc Saeimas pārstāvja domām, nebūtu pareizi sodīt uzņēmumu par to, ka tas nonācis finansiālās grūtībās.
Visvairāk būvniecībā
Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka 2007. gadā par valsts un pašvaldību iepirkumiem noslēgti līgumi kopumā par 2,4 miljardiem latu, 2008. gadā - par 1,5 miljardiem latu. Summa iepirkumiem sarukusi saistībā ar lejupslīdi ekonomikā. Par 2009. gadu IUB vēl datus apkopojot, informēja birojā. Nedaudz vairāk nekā pusi no summas iepirkumos 2008. gadā tērējusi valsts, pārējo - pašvaldības. Mazāk nauda tērēta preču un pakalpojumu iegādei, vairāk - būvdarbiem. Vērtējot VID datus par vidējiem nodarbināto ienākumiem pa nozarēm, ar uzviju normu visās jomās spētu izpildīt lielāki nodokļu maksātāji, bet atsevišķās nozarēs strādājošajiem mazākiem uzņēmumiem var būt problēmas, jo to darbinieku ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. «Cik man zināms, piemēram, būvniecībā neviens par 180 latiem uz rokas nestrādā. Vidējā alga, ko saņem uz rokas, ir apmēram 250-300 latu nozarē,» uz aplokšņu algu esamību uzņēmumos ar zemu nodarbināto ienākumu līmeni akcentēja A. V. Krauklis un piebilda: ja uzņēmums vēlēsies saņemt valsts un pašvaldību iepirkumu, tad tam no algu maksāšanas aploksnē būs jāatsakās. Iegūs arī darba ņēmējs, jo par viņu tiks maksāti lielāki nodokļi, tādējādi cilvēks būs sociāli aizsargātāks, uzsvēra deputāts. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš uzskata, ka iecerētās normas diskriminēs mazākus un jaundibinātus uzņēmumus, ko vērtēs Saeimas Juridiskais birojs. Tā ieskatā efektīvāk pret algu maksāšanu aploksnēs varētu cīnīties, ja aktīvāk šo problēmu risinātu VID.