Prezidenta izteikumi izraisīja skandālu, jo Vācijā pēc Otrā pasaules kara valda ļoti piesardzīga attieksme pret militārām operācijām ārzemēs, kas būtu pieļaujamas tikai galējas nepieciešamības gadījumā. H. Kēlera izteikumi radīja priekšstatu, ka Vācija izmanto savu armiju kā līdzekli biznesa interešu īstenošanai.
Prezidenta pārstāvji vēlāk centās paskaidrot, ka H. Kēlers runājis par cīņu pret pirātismu Somālijas piekrastē, taču lielākā daļa klausītāju viņa izteikumus uztvēra saistībā ar Vācijas karaspēka līdzdalību Afganistānas misijā. H. Kēlers uzskata, ka pret viņu vērstā kritika ir nepamatota, tomēr viņš nolēmis atkāpties no amata. «Man bija gods kalpot Vācijai,» teica H. Kēlers. Viņš bija Vācijas prezidents kopš 2004. gada, pagājušogad tika pārvēlēts uz otro termiņu. Vācijā prezidentam ir galvenokārt ceremoniāla loma, tomēr H. Kēlera atkāpšanās sagādājusi galvassāpes kanclerei Angelai Merkelei, kurai jau pietiek citu problēmu.
Prezidenta pienākumu pildīšanu uzņēmies parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs Jenss Bērnsens. 30 dienu laikā jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas. Vācijā prezidents tiek ievēlēts parlamenta deputātu un federālo zemju pārstāvju balsojumā.