Ministrs iebilda, ka esošajos valsts ekonomiskajos apstākļos nav iespējams pāriet uz kreditēšanas sistēmu. «Medicīnas un inženierzinātņu programmas ir ļoti dārgas. Jau patlaban dārgajās studiju programmās jaunieši studē tikai par valsts budžeta līdzekļiem, viņi neņem studiju kredītus,» norādīja R. Broks un atgādināja, ka dārgākajās studiju programmās tiek sagatavoti speciālisti prioritārajām tautsaimniecības jomām.
Latvijas Rektoru padomes priekšsēdis Arvīds Barševskis prognozē, ka, pārejot uz studiju kreditēšanas sistēmu, no valsts aizbrauks vēl vairāk jauniešu. «Reģionos ekonomiskā situācija ir tik slikta, ka nav iespējams paņemt kredītu, jo nav cilvēku, kuri varētu galvot kredītu. Patlaban budžeta vietas ir vienīgās, kas lielā daļā nozaru notur cilvēkus Latvijas augstskolās,» sacīja A. Barševskis. «Jau tagad daudziem studentiem paralēli studijām nākas strādāt un uzturēt vecākus. Vai tiešām Latvijā studentus vēlamies padarīt par ilgtermiņa parādniekiem, nevis mēģināt motivēt viņus, radīt darbvietas un piesaistīt valstij apziņas līmenī,» pauda J. Krūma.