«Šī ir lieliska Spānijas futbola ēra,» lakonisks pēc triumfa bija Spānijas galvenais treneris Visente del Boske. Viņš arī paslavēja pretiniekus, kuriem «bija viss, izņemot veiksmi». Viņš uzsvēra, ka graujošais rezultāts var būt maldinošs spēku samēru izvērtēšanā. «Ātri guvām vārtus, un Itālija uzņēma apgriezienus, taču atbildējām ar vēl vieniem vārtiem. Pēdējā pusstundā Motas savainojuma dēļ pretinieki spēlēja mazākumā, un ar to arī visa cīņa bija galā.»
Mēdz teikt - no laba labu nemeklē. Itālijas treneris Čezāre Prandelli gan bija spiests to darīt, jo viņam bija divi «labumi». EČ pirmajā spēlē grupu turnīrā itāļi ar 3-5-2 shēmu aizvadīja lielisku maču pret Spāniju, izcīnot neizšķirtu 1:1 un vienīgo reizi visā turnīrā pārspējot Spānijas vārtsargu Ikeru Kasiljasu.
Otrs «labums» - Itālija ceturtdaļfinālā un pusfinālā lieliski spēlēja pēc shēmas 4-3-1-2. Finālmača priekšvakarā Prandelli bija jāizšķiras -spēlēt ar Spānijas testu sekmīgi izturējušo 3-5-2 shēmu vai ar citām komandām grūtības sagādājušo 4-3-1-2. Prandelli lēma par labu pēdējam variantam, bet neuzminēja.
Spānija spēlē ar trim uzbrucējiem, un Itālijas aizsargu trio EČ pirmās kārtas spēlē ar to lieliski tika galā. Bet finālā itāļi spēlēja ar diviem centra aizsargiem, līdz ar to centra zonā atvēlēja plašākus koridorus piespēlēm starp aizsargiem. Tieši tādā veidā Spānija noorganizēja visus četrus vārtu guvumus, lai gan skaitliski finālā šādu piespēļu spāņu izpildījumā bija mazāk nekā pirmajā spēlē.
Prandelli sāpīgo zaudējumu norakstīja uz spēku trūkumu. «Domāju, mums bija satriecošs Eiropas čempionāts, un vienīgā nožēla ir par to, ka nebija vairāk dienu atpūtai pirms fināla. Grupu turnīra spēlē pret Spāniju bijām lieliski, jo bijām par simts procentiem veseli un atpūtušies. Pret tādu komandu kā Spānija ir jābūt vislabākajā kondīcijā, un šoreiz mēs tādi nebijām. Varbūt viņi arī nespēlēja ar klasisku smailes uzbrucēju, bet tik un tā viņi mums sagādāja ellišķīgi daudz problēmu,» teica Prandelli. Viņš savas komandas veikumu turnīrā novērtējis ar astoņnieku desmit ballu sistēmā.
«Kad lidosim prom pār Kijevu, noraudzīšos uz stadiona gaismām ar milzu vilšanos, taču mājup varu atgriezties ar godu.»
Pirms EČ daudzi eksperti norādīja, ka, iespējams, Spānijas izlases vadošie futbolisti jau ir noguruši no uzvarām un pieraduši pie tām.
To nenoliedza arī Ksavi Alonso, kurš atzina, ka 2008. gada panākums lika visiem spēlētājiem just eiforiju, bet šoreiz prieks bijis piezemētāks.
Taču jāatzīst, ka ārkārtīgi svarīgu lomu šāgada triumfā nospēlēja arī futbolisti, kas 2008. gadā uz to visu skatījās no malas. Piemēram, lieliskais aizsargs Žordi Alba.