Pirms diviem gadiem viņa no firmas aizgāja, tuvojās bērniņa piedzimšana. Tiesa, cenšoties atgriezties atpakaļ darba tirgū, Ievai nācās meklēt citu darbavietu, jo iepriekšējā nebija iespējas atgriezties - «tur nebiju vairs aktuāla». Nu Ieva darbā maksā pilnīgi visus nodokļus, alga gan ir uz pusi mazāka. «Tādu darbu man piedāvāja, un es pieņēmu,» viņa saka. Nodokļu maksāšanai izšķirošā nozīme neesot bijusi.
Kā viss sākās?
Slēdzot ar mani darba līgumu, darba devējs mani informēja par to, ka no minimālās algas tiks maksāti nodokļi, bet pārējo summu saņemšu aploksnē. Viņš ļāva izvēlēties, un es varēju arī visu algu saņemt godīgi. Bet tad šī viņa piedāvātā algas summa uzreiz bija mazāka.
Kādēļ piekritāt?
Tas bija tikai naudas jautājums.
Vai darbavietā visiem bija vienāda darba samaksas sistēma?
Visiem bija vienāda. Nodarbināto skaits bija kādi 18 cilvēku. Manā gadījumā aploksnē es saņēmu 2/3 algas.
Nebija bažas, ka darba devējs nepildīs solīto - nesamaksās visu summu?
Nē, bažu nebija vispār nekādu, un tos divus gadus viss notika, kā bija norunāts.
Kādā jomā strādājāt? Kādēļ necentāties atrast darbu citur, kur par darbinieku maksā visus nodokļus?
Strādāju reklāmā, un, tā kā pļāpu līmenī visiem bija zināms, ka šāda apmaksas sistēma ir praktiski lielākajā daļā aģentūru, tad tas man nekādas šaubas par pāriešanu uz citu darbavietu neradīja. Klienti grib ietaupīt, un aģentūra grib nopelnīt.
Šāda darba samaksas kārtība jums bija vienā darbavietā vai vairākās?
Savā dzīvē esmu strādājusi kādās deviņās jomās, izņemot reklāmu, un septiņās no šīm bijusi aplokšņu alga... Viena darbavieta, kura bija godīga līdz pēdējam, tika nogremdēta milžu cīņās.
Vai nebija bail, kā būs ar ienākumiem, ja saslimsiet vai ja vēlēsieties atvaļinājumu? Vai arī - plānojot bērniņu, kā būs ar māmiņalgu?
Atvaļinājumā un slimošanas laikā netiku apdalīta, par labu darbu saņēmu arī labas piemaksas. Mums ar darba devējiem bija ļoti labas attiecības, tādēļ vispār nebija sajūta, ka tiek kāds apčakarēts vai kādam tiek darīts pāri. Tā kā bērniņu sākotnēji neplānoju un doma par to, ka es varētu nodzīvot tik ilgi, kamēr šī valsts man sāks maksāt pensiju, manī izplēnēja diezgan ātri.
Drīzāk sajūta, ka man ir vairāk naudas, lai es veiktu pati savus iekrājumus un dzīvotu pārtikušu dzīvi šodienā, manī radīja daudz lielāku labsajūtu. Un, ja darbavietā kāda sieviete sāka plānot mazuli, tad automātiski tika sākta maksāt pilna alga un nodokļi. Pat lielāka summa, lai kompensētu iepriekšējo periodu nodokļus, kas bija jāatdod, naudai ienākot kontā.
Taču vēlāk arī jūs kļuvāt māmiņa. Kādu māmiņalgu saņēmāt?
Mēs formējām pabalstu manam dzīvesbiedram. Tādēļ, ka viņam bija daudz lielāki nodokļi maksāti, visi, man jau nebija. Taču darbā tās sievietes, kas kādu laiku iepriekš bija jau plānojušas bērnu, viņām gan darba devējs uz papīra sataisīja divas trīs reizes lielāku algu, un māmiņalga viņām bija tiešām liela.
Kādas ir galvenās bažas, saņemot algu aploksnē?
Ka algas vienu dienu var arī nebūt, ka atlaižot kompensāciju saņem pamatalgas apmērā un visi notēlo, ka nekādas citas norunas nav bijis. Risks ir arī uzņēmuma bankrots.
Vai cilvēks vispār iedomājas, ka ir valsts apkrāpējs?
Tur jau ir tā lieta, ka šie divi - valsts un cilvēks - tiek tik ļoti attālināti, ka vairs neatceras, ka ir viens veselums... Man kā cilvēkam rodas tikai sajūta, ka valsts mani apkrāpj, tādēļ arī kļūst ļoti vienalga, līdz ar to nav grūti piekrist negodīgai apmaksas sistēmai. Kad es kā nodokļu maksātājs esmu godīgi dzīvojis un kad man traucē aizmigt nevis sirdsapziņa, bet kurkstošs vēders un nespēja samaksāt komunālos maksājumus, tad kaut kā tā plaisa starp cilvēks un valsts manī kļūst lielāka.
Vai jūs turpinātu saņemt algu aploksnē, ja būtu ieviesta kārtība, ka par to jums draudētu sods?
Es neturpinātu saņemt algu aploksnē, ja būtu ieviesta kārtība. Nevis sodi, bet kārtība.
Kas varētu atturēt?
Pilns vēders. Un man patiešām nevajag daudz. Es nekad neesmu bijusi negausīga. Es tikai esmu gribējusi apmierināt cilvēka pamatvajadzības kā silts ūdens, mājvieta un ēdiens. Ja godīgums man neļauj to nodrošināt, tad man jākļūst negodīgai. Nevis lai dzīvotu, bet lai izdzīvotu.
Vai tiešām algu izmaksā, reāli iedodot naudu aploksnē?
Jā.