Darbs bankā, kurai izveidots visplašākais filiāļu tīkls Latvijā, vēl turpinās. Brīžiem rijot asaras un mēģinot nepiespiesti smaidīt, darbinieki bankas filiālēs visā Latvijā pacietīgi stāsta klientiem, kas viņiem darāms ar vēl neizmantotajiem privatizācijas sertifikātiem, vērtspapīru kontiem, kas atvērti Krājbankā, izsniedz kontu izrakstus. Aizkraukles filiāles vadītāja Valentīna Geršebeka, knapi valdot emocijas, stāsta, kā klienti nes bankas darbiniecēm ziedus, konfektes un nelabprāt vēlas mainīt savu banku. Viņa pati šajā iestādē nostrādājusi visilgāk, vairāk nekā 10 gadu.
Kolēģe Ieva Veigure Jēkabpils nodaļā klusi piebilst, ka citās bankās raucot degunu par lielu daļu klientu, kas pie viņiem pārgājuši no Krājbankas. Tie ir pensionāri, ar kuriem darbā tomēr esot vajadzīga īpaša māka un pieeja.
Dienas uzrunātie bankas darbinieki atklāj, ka dzīvo neziņā, jo patlaban nav skaidrs, cik ilgi vēl būs darbs un kādu atlīdzību saņems atlaišanas gadījumā. Jānis Brazovskis apgalvo, ka viss notiks likumā noteiktajā kārtībā, tomēr strādājošie neslēpj, ka gribētu lielāku skaidrību.
Bankā, kura daudzviet lauku rajonos un mazpilsētās ir vienīgā kredītiestāde, 75% strādājošo ir sievietes. Pārlūkojot darba tirgū pieteiktās vakances reģionos, var secināt, ka vīriešiem šajā ziņā tomēr ir lielākas iespējas. Tāpēc darba zaudēšanas gadījumā viņām, visticamāk, būs jāpārorientējas uz citu jomu vai, ja vēlēsies turpināt darbu kādā bankā, jābrauc uz citu pilsētu.
Palīdzēt sola Nodarbinātības valsts aģentūras filiāļu darbinieki, piedāvājot apgūt darba meklēšanas metodes, psihologu konsultācijas, īpaši cilvēkiem, kuri pirmo reizi kļuvuši par bezdarbniekiem, kā arī karjeras konsultanta palīdzību.