Žurnāliste Alla Petropavlovska gaidāmo referendumu salīdzina ar deviņdesmito gadu sākumu, kad diskusijas par pilsonības un valodas jautājumiem notikušas ļoti nepatīkamā tonī un saspīlētā atmosfērā. Viņai žēl, ka ir pagājuši divdesmit gadi, bet sabiedrība nav kļuvusi gudrāka un pieaugušāka, turklāt arī politiķi nav spējuši radīt vajadzīgos impulsus, lai cilvēkus samierinātu. Viņa ir starp tiem, kuri referendumu plāno ignorēt, jo jebkāds referenduma iznākums, viņasprāt, būs «bezcerīgs un neperspektīvs».
«Sajūtas ir nepatīkamas. Piedalīties diemžēl plānoju. Nu jau plānoju, jo sākumā likās, ka nedarīšu to,» atzina tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kurš balsos pret grozījumiem Satversmē, lai gan sākotnēji domājis tautas nobalsošanu ignorēt. Arī a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans grozījumus neatbalstīs, jo referendumu dēvē par nonsensu. «Es vispār esmu sašauts, ka tik tālu jau aizgājis līdz referendumam,» pauž K. Lipmans. Lai gan uzņēmējs ir labvēlīgi noskaņots pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), tieši viņu K. Lipmans vaino cilvēku provocēšanā, visticamāk, ar to domājot N. Ušakova lēmumu referendumā balsot par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
TV5 žurnālists Andrejs Mamikins, kurš uz referendumu dosies, jo uzskata to par savu pilsoņa pienākumu, gan neatklāja, kā balsos. Viņaprāt, cilvēku parakstīšanās par referenduma ierosināšanu bijusi protesta forma pret to, ka krievvalodīgie Latvijā tiekot uzskatīti par otrās šķiras ļaudīm, turklāt A. Mamikins uzsver, ka parakstījušies arī latvieši, šādi iebilstot pret varas eliti un esošo valdības politiku. «Nevar teikt, ka krievu salašņas, staļinisti un okupanti savākušies tagad grib uzurpēt varu vai nonicināt Latvijas valsti,» pauž A. Mamikins. Gluži pretējs skaidrojums ir teātra režisoram Mihailam Gruzdovam, kurš uzskata, ka šis referendums «ož pēc ļoti daudz cilvēkiem, kuri grib atgriezties padomju laikos». M. Gruzdovs referendumā piedalīsies un balsos pret grozījumiem.
Vairāki atzīst, ka referenduma dienā nemaz neatradīsies Latvijā, kā, piemēram, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs vai uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kurš gan norāda, ka iebilst pret referenduma ideju, jo šādi, viņaprāt, tauta tiek «dalīta uz divām pusēm». Daudzi, izdzirdot jautājumu par piedalīšanos tautas nobalsošanā, samulst un norāda, ka «nav politiķi» vai nekomentēs neko, kas saistīts ar politiku. Taču vienīgā no Dienas uzrunātajiem cittautiešiem, kas atzīst, ka referendumā balsos par krievu valodu, ir bijusī Šoka šova vadītāja Natālija Ābola. «Es ļoti labi saprotu latviešu cilvēku argumentus, bet, manuprāt, cilvēktiesības ir svarīgākas nekā nācijas un nacionalitātes tiesības, tāpēc es balsošu par krievu valodu kā valsts valodu,» pauž N. Ābola.