Stāvoklis pasliktinās
Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums Īslandē joprojām nav rimies, tādēļ pastāv risks, ka gaisa satiksmes traucējumi Eiropā varētu turpināties ilgāku laiku. Tuvāko dienu laikā būtiska stāvokļa uzlabošanās nav gaidāma, jo speciālistu prognozes liecina, ka pelnu mākonis virs Eiropas izklīdīs ne ātrāk kā nedēļas vidū. Lidsabiedrības uzskata, ka nepieciešami precīzāki dati, kas ļautu nekavējoties izvērtēt situāciju un lemt par gaisa satiksmes atjaunošanu. Eiropas Savienības valstu satiksmes ministri pirmdien videokonferencē plāno apspriest priekšnoteikumus aviosatikskmes atjaunošanai, informē Reuters.
Nedēļas nogalē stāvoklis turpināja pasliktināties, svētdien Eiropas gaisa telpā notika tikai ap 4000 no plānotajiem 24 000 lidojumu. Līdz pirmdienai bija slēgta Lielbritānijas, Īrijas, Skandināvijas valstu, Polijas, Latvijas un pārējo Baltijas valstu gaisa telpa. Eiropas dienvidu valstīs gaisa satiksme turpināja darboties salīdzinoši normāli. Svētdien par lidojumu atsākšanu paziņoja Bordo, Marseļas un Tulūzas lidostas Francijā. Aviosatiksme atsevišķos virzienos tika atvērta arī dažās Vācijas lidostās. Lidsabiedrība Ryanair gan nolēmusi līdz pat trešdienai atcelt visus Eiropas ziemeļu reģiona reisus. Lēmums par gaisa telpas atvēršanu ir katras valsts gaisa kontroles dienestu pārziņā. Lidsabiedrības izteikušas šaubas, vai noteiktie ierobežojumi nav pārāk stingri. Tās ir ieinteresētas pēc iespējas ātrāk atsākt lidojumus, jo dīkstāves dēļ tām rodas milzīgi zaudējumi.
Daži gūst peļņu
Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) dati liecina, ka aviācijas nozare pašlaik katru dienu zaudē vismaz 200 miljonus dolāru (103 miljoni latu).
Vulkāna pelnu mākonis ne tikai paralizējis aviosatiksmi Eiropā, bet arī apgrūtinājis starpkontinentālos lidojumus uz Eiropu. Piemēram, ASV prezidents Baraks Obama nevarēja ierasties uz Polijas prezidenta Leha Kačiņska bērēm. Vācijas kanclere Angela Merkele pēc vizītes ASV nevarēja lidot tieši uz Vāciju, bet bija spiesta mērot 60 stundu ilgu ceļu caur Portugāli un Itāliju.
Eiropas gaisa satiksmes dīkstāve izjaukusi miljoniem cilvēku ieceres, jo nācies atlikt plānotos ceļojumus vai darījumu braucienus. Liela daļa pasažieru meklē citus veidus, kā nokļūt līdz mērķim, tādēļ visā Eiropā palielinājies pieprasījums pēc dzelzceļa, prāmju un autobusu pakalpojumiem. Daži ir gatavi pat noalgot taksometru, lai gan par braucienu no Rīgas uz tālākām Rietumeiropas pilsētām tiek prasīti pat vairāk nekā 1000 latu.