Tos saņem injekciju māsa, kura dodas pie pacientiem ņemt paraugus. Ir jābūt kādam ātrākam, precīzākam, labākam ceļam - sprieda P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Asinsvadu ķirurģijas centra ārsti. Un tādu atrada. Tā ir e-veselība. «Mēs tiešām šobrīd esam kā maza elektroniska saliņa slimnīcā,» pasmaida asinsvadu ķirurgs Mārcis Gediņš. Šajā centrā ir izveidota programmatūra Angiosistēma, kura nodrošina elektroniski lietojamu un uzglabājamu pacientu slimību vēsturi, elektronisku medikamentu izrakstīšanu. Medmāsas zāļu norīkojumus no ārsta saņem triecientempā datorā. Ar šo sistēmu var ieekonomēt 60-70% laika, ko var veltīt citiem darbiem. Pacienta ieguvums - ārstēšana norisinās ātrāk, efektīvāk un precīzāk. Projekts īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Izmaksas veido 312 885 latus, no kuriem 85% ir EEZ finanšu instrumenta finansētā daļa. Arī pati slimnīca piedalās projekta finansēšanā.
Zāļu skapis ar datoru
E-veselība Asinsvadu ķirurģijas centrā ir gluži taustāma. Piemēram, medmāsa ved pacientiem zāles īpašā medikamentu sadales skapītī, uz tā atvāzts portatīvais dators. Iedevusi pacientam zāles, viņa to datorā uzreiz atzīmē. Šos datus varēs lasīt ārsts. Ar datoru šajā centrā strādā visi - ārsti, rezidenti, medmāsas, anesteziologi.
«Pacienti saņem precīzus zāļu nozīmējumus precīzā laikā,» saka M. Gediņš. Lielākais ieguvums no programmatūras esot pacientu drošība - ar to var pēc iespējas izskaust pārpratumus, netiešas nevērības, pārlasīšanās vai pārrakstīšanās.
«Ārsti ir ļoti slinka un konservatīva publika, tu nevari viņus piespiest kaut ko darīt, ja tas būs neērtāk nekā ar roku. Jābūt vismaz tikpat vienkārši lietojamam vai vēl ērtākam,» par projektu saka M. Gediņš. Viņš teic - rokraksts patiešām reizēm mēdz sagādāt problēmas. Viņš uzbur ainu: «Piemēram, ārsts Gediņš, kuram ir izcili nesalasāms rokraksts, aiziet uz blakus nodaļu konsultēt kādu pacientu. Piemēram, ir dzīvībai bīstama situācija, taču nevar saprast, kādus medikamentus es esmu nozīmējis un kādu izmeklēšanas taktiku uzrakstījis.» Ārsti arī vēloties atgriezenisko saiti - uzzināt, vai zāles pacientam iedotas precīzi kā izrakstīts.
Papīru aizliegs
Tāpēc jau pirms četriem gadiem asinsvadu ķirurgi kopā ar SIA Hospital Organizer sāka izstrādāt medikamentu izrakstīšanas sistēmas uzmetumu. Ārsti secinājuši, ka līdz ar jauno programmatūru paaugstināsies pacienta ārstēšanās efektivitāte, jo varēs ātri iegūt strukturētu, precīzu informāciju par ārstēšanās gaitu, iepriekšējām ārstēšanām. Pacientam samazināsies arī ārstēšanās laiks.
Datorprogrammā tagad ārsti veido arī pacientu slimības vēsturi, apraksta operāciju gaitu. Tā kā slimību vēsture būs atrodama datorā, tas ieekonomēs laiku pacientu ārstēšanā, atkārtoti nonākot slimnīcā. Šobrīd pacientu vēsture jāpieprasa arhīvā, nepieciešamas vismaz divas trīs dienas. «Ja iekrīt sestdiena, svētdiena pa vidu, tad ātrākais pirmdienas vakarā vai otrdien dabūsiet,» piebilst M. Gediņš.
Pagaidām ar Angiosistēmu mediķi strādā testa versijā - joprojām līdztekus jaunajai programmatūrai tiek izmantots papīrs, lai nebūtu nekādu kļūdu. «Simtprocentīga pāreja prom no papīra paredzēta 1. decembrī. Plāns ir aizliegt papīra ordinācijas,» pasmaida M. Gediņš. Tiesa, Asinsvadu ķirurģijas centra datorizācija ir tikai sākums, plānos ir ar laiku projektu izvērst visā slimnīcā.
«Pieredze, kas tika gūta no Angiosistēmas izstrādes un kas pamazām tiek uzkrāta, izmantojot šo sistēmu, tiks izmantota, plānojot tālāko slimnīcas informatizāciju,» stāsta Ieva Vītola, PSKUS e-veselības nodaļas vadītāja. Tuvāko gadu laikā paredzēta plašāka informācijas sistēmu ieviešana slimnīcā, lai nodrošinātu to, ka, sākot darbu jaunajā slimnīcā, tiktu plaši izmantots informācijas sistēmu atbalsts, ieviestu un izmantotu pacientu elektronisko slimības vēsturi.