Otrā ešelona komandas metušās spēļu virpulī ar tādu azartu, it kā viņām visām būtu stingri piekodināts - ja arī šopavasar būs rezultāti, piemēram, 6:0 vai 8:2, tad nākamgad pilnīgi noteikti augstākajā grupā komandu skaits tiks samazināts. Starp citu, Vācijas uzvara pār Krieviju (2:0), Norvēģijas pār Zviedriju (5:4 «bullīšos»), kā arī Šveices mocīšanās ar Franciju (1:0 pagarinājumā), Slovākijas - ar Slovēniju (3:1, pēdējo ripu iemetot tukšos vārtos) un Krievijas - ar Slovēniju (6:4) var būt spēcīgs arguments mazajām valstīm, arī Latvijai, ja IIHF kongresā lielvalstis uzstās uz elites grupas samazināšanu no 16 uz 14 komandām. Runas klīst jau ilgāku laiku.
Lielāko jautrību pagaidām sarūpē Krievijas hokejisti. Ja vienu minūti pirms spēles beigām slovēņa Mitja Siviča pielabotā ripa neaizslīdētu gar pašu vārtu stabiņu, bet gan nedaudz pa kreisi, krievi pavisam reāli varēja nokļūt to komandu skaitā, kuras spēlēs par vietas saglabāšanu elitē. Amizanti bija noskatīties uz Aleksandru Radulovu, kurš par piekto izšķirošo ripu Slovēnijas vārtos priecājās kā par izcīnītu Gagarina kausu. Šķiet, runas par krievu uzdzīvi Bratislavas nomales viesnīcā varētu atbilst patiesībai. Ne jau slovēņi izcili labi spēlēja. Krievi parādīja sniegumu, par kādu vajadzētu ielīst pažobelē, nevis gavilēs mesties pret apmalēm.
Latvijas izlase arī bija tuvu pārsteiguma sarūpēšanai. Atšķirībā no Krievijas zvaigznēm čehi spēlēja pa īstam un bez maisiņiem zem acīm, tāpēc Latvijas 2:4 zaudējums Čehijai un Slovēnijas - 4:6 Krievijai nav liekams uz vieniem vērtību svariem.
Pēc trijām spēļu dienām varētu teikt, ka komandu samēri izlīdzinās, ja vien Kanāda nebūtu sagrāvusi Franciju ar 9:1. Uz kā rēķina notiek komandu satuvināšanās - iespējamo paģiru iespaidā vai reitinga zemāko komandu darba rezultātā, skatītājiem galu galā vienalga. Lai tikai nebūtu garlaicīgi!