Jautājot uzņēmējiem par vēlamo valdības ekonomiskajā politikā, loģiski ir saņemt zināmu vienveidību atbildēs - dieva dēļ, lūdzu, stabilitāti un prognozējamību! Saprotamas prasības - nodokļu izmaiņas, pirktspējas samazināšana ekonomikas «saspiešanas» rezultātā, tas viss traucē plānot darbu.
Diemžēl, pat ja pie varas būs ļaudis, kuri pilda solīto un atturas no nepārdomātiem lēmumiem, reālas stabilitātes nebūs. Jo mēs dzīvojam un dzīvosim globālas nestabilitātes laikmetā. Pieprasījums eksporta tirgos nav prognozējams ilglaicīgā perspektīvā, ar naudas cenu līdzīgi. Latvijas mazā, atvērtā ekonomika pat jēdzīgas saimniekošanas apstākļos ir pakļauta izejvielu, energoresursu cenu kāpumiem un kritumiem, darbaspēka migrācijai utt. Mēs varam plānot savu nodokļu politiku, tomēr procesi Eiropas Savienībā (nepieciešamība stabilizēt eirozonu) var novest pie likmju harmonizācijas un pie lielākas centralizācijas fiskālajā politikā vispār. Tehnoloģijas, patērētāju fobijas un modes tendences strauji mainās, loģistikas ķēdes ir pakļautas streikiem, dabas kataklizmām, pirātiem, nemieriem utt. Stabilitāte iespējama tikai noslēgtā ekonomikā. Laikmetā, kad spēku samēri, situācija mainās tik bieži, konkrētās valsts politiskajai varai - tieši otrādi - jābūt spējīgai operatīvi reaģēt, pat ja tas nozīmē izmaiņas ekonomiskajā politikā. Cita lieta, ka šādām izmaiņām vajadzētu būt nevis haotiskai putras strēbšanai, bet orientētām uz palīdzību uzņēmējiem.