VID jākļūst par labu, uzticamu instrumentu valsts rokās nodokļu administrēšanā. Uzticību VID ir zaudējis, bet sabiedrības uzticību VID jāatgūst pēc iespējas īsākā laikā, jo Latvijā ir samērā zema nodokļu iekasējamība un samērā liela ēnu ekonomika. Iemesli tam ir ne tikai praktiski un ekonomiski, bet arī emocionāli - zema ticība valdībai, Saeimai un valsts institūcijām kopumā. Ja vēl VID, kas ir galvenais mūsu nodokļu administrētājs, vieš par sevi bažas, tas grauj sabiedrības morāli, un motivācija maksāt nodokļus stipri krīt. Patlaban mēs mēģinām atbrīvot VID no, iespējams, negodīgiem darbiniekiem. Paralēli tam VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei jāpiedāvā mehānismi, kā motivēt visprofesionālākos, visgodīgākos darbiniekus - tajās struktūrās, kurās ir lielākais korupcijas risks, strādāt izcili godprātīgi un ar pilnu atdevi. Jāvirzās uz to, lai pēc iespējas ātrāk VID atbrīvotu no šaubu ēnas un VID atkal varētu ar pilnu jaudu strādāt atbilstoši saviem darba uzdevumiem.
Tā sauktā represīvā VID funkcija un tās kvalitāte gan nav vienīgais bloks, kurā būtu stipri jāuzlabo darbs. Es gribu, lai VID kļūtu par sadarbības partneri uzņēmējiem, nevis tikai uzskatītu sevi par soda instrumentu. Šajā aspektā gan jau ne mazums ir paveikts. Uzņēmēju organizācijas atzinušas, ka pēdējos gados sadarbība ar VID uzlabojusies, ka VID sācis vairāk ieklausīties uzņēmējos. Ir arī pozitīvas kampaņas - piemēram, lielāko nodokļu maksātāju sumināšana un «baltā saraksta» ieviešana. VID ir dots uzdevums paplašināt baltajā sarakstā iekļuvušajiem, godīgajiem nodokļu maksātājiem pieejamo pakalpojumu loku, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti iekļūt šajā listē.
Jūsuprāt, minētie pasākumi palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku?
Tie būs soļi virzienā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, bet jāņem vērā, ka ēnu ekonomiku Latvijā veido vairāki bloki. Viens no tiem ir nereģistrētā uzņēmējdarbība. Otrs - uzņēmējdarbība ir reģistrēta, bet netiek samaksāti visi nodokļi, tiek maksātas algas aploksnēs. Trešais bloks ir kases aparātu datu grozīšana. Ceturtais bloks ir nodokļu shēmas, kas ne tikai panāk to, ka valsts budžetā netiek veikti maksājumi noteiktajā apjomā, bet arī darbojas kā bizness, kura mērķis ir iegūt papildu naudu no Valsts kases. Katram no šiem blokiem ir savi apkarošanas instrumenti. Piemēram, aplokšņu algu izskaušanā ļoti svarīga ir sabiedrības morāles paaugstināšana, un sabiedrībai kopumā jāstiprina apziņa, ka nodokļi jāmaksā. Protams, arī soda mehānismi ir vajadzīgi. Jaunās prasības, kas saistītas ar kases aparātiem, varētu mazināt kases aparātu «grozīšanas» iespējas.
Finanšu ministrija (FM) laiku pa laikam aktualizē īpašu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Tāds ir arī jūsu prioritāšu sarakstā?
Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ietverta virkne pasākumu, ko gribētu īstenot VID un arī vairākas ministrijas, bet bēda tā, ka līdz šim pasākumi nav vērtēti no tāda viedokļa, cik daudz resursu tie prasa un kāda būs atdeve. Esmu devusi FM ierēdņiem uzdevumu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu pārstrādāt tā, lai tajā paliktu, pirmkārt, tikai tādi pasākumi, kuri ir reāli īstenojami, otrkārt, tikai tādi pasākumi, no kuriem varētu būt atdeve.
Apkarojot ēnu ekonomiku, kurām tautsaimniecības nozarēm, jūsuprāt, jāpievēršas vispirms?
Noteikti būvniecībai. Te svarīga ir ID karšu ieviešana, ļoti rūpīga darbalaika uzskaite, kā arī nodokļu nomaksas detalizēta uzskaite un - likumsakarīgi - arī kontrole, tāpat arī solidāras atbildības principa ieviešana, kas nozīmē to, ka ģenerāluzņēmējs būtu atbildīgs gan par to, ka apakšuzņēmēji samaksā visus obligātos nodokļu maksājumus pilnā apmērā, gan par to, lai būtu legāla nodarbinātība. Svarīga ir arī reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešana tajās nozarēs, kurās izmanto nodokļu optimizēšanas shēmas, piemēram, graudu tirdzniecībā.
Sabiedrības uzmanības centrā graudu tirdzniecības un pārstrādes nozares nonākušas saistībā ar VID un Dobeles dzirnavnieka konfliktu, kurā tiek minēts tieši PVN un abas iesaistītās puses pastāv katra uz savu taisnību.
Es nostājos VID pusē tajās situācijās, kad VID strādā valsts interesēs. VID turklāt Dobeles dzirnavnieka gadījumā ir daudz darījis, lai rastu risinājumu, kā uzņēmumam turpināt darbu līdz strīda atrisinājumam.
Jūs kā bijusī ekonomikas ministre labi zināt, ka daudzu nozaru uzņēmēji sūdzas - paši maksā visus nodokļus pilnā apjomā, bet blakus ir negodīgi konkurenti, kuri maksā algas aploksnē un īsteno nodokļu nemaksāšanas shēmas, bet VID neko būtisku nedara pat tad, kad godīgie uzņēmēji dod norādes, kādā virzienā VID varētu strādāt, - šādi izteikumi skan no būvniecības, tūrisma, taksometru pakalpojumu un vēl citām nozarēm. Kā jūs to komentētu?
Protams, ēnu ekonomika un nodokļu nemaksāšana kropļo konkurenci, un tas jāņem vērā VID darbiniekiem. Godīgie uzņēmēji negodīgo tirgus dalībnieku rīcības rezultātā kļūst nekonkurētspējīgi un pat izbeidz savu darbību. Es gribu uzsvērt, ka nodokļu nemaksāšanas apkarošana jāsāk ar, iespējams, negodīgo VID darbinieku atbrīvošanu no darba, lai būtu skaidrs, ka cilvēki, kas strādā VID, ir godprātīgi. Nākamais solis ir vērtēt - ja tiešām VID netiek galā, es uzsveru, netiek galā, nevis negrib tikt galā ar saviem pienākumiem nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, varbūt jāstiprina VID kapacitāte. Tomēr vēlreiz norādu - jāizvērtē, vai VID kapacitātes trūkuma dēļ nevar novērst nodokļu nemaksāšanu, vai arī VID vienkārši negrib ar pilnu atdevi strādāt šajā virzienā. Iespējams, ne vienmēr, kad VID redzējis kādu nodokļu nemaksāšanas shēmu, VID darbinieki ir pietiekami aktīvi rīkojušies, varbūt VID darbiniekiem bijuši negodīgi motīvi, kas noteikuši to, ka aktīva rīcība nav sekojusi.
Respektīvi, problēma varēja būt nevis VID kapacitātes trūkums, bet, iespējams, VID darbinieku negodīgums, kas traucējis nodokļu nemaksāšanas apkarošanu?
Jā, kā jau teicu, VID uzticību ir zaudējis. Iepriekš varbūt nav gribēts pamanīt problēmas, kas pastāv VID. Es augstu vērtēju to, ka mediji ieguldījuši savu artavu un atvēruši, kā mēdz teikt, augoņa virskārtu, ļaujot politiķiem, arī man, veikt darbu, kas nepieciešams VID sakārtošanai. Nereti ir tā, ka lietas, kas jādara, ir grūtāk paveikt, ja nav izveidojies sabiedrības viedoklis un nav vajadzīgās vilkmes un atbalsta. Šajā gadījumā mediji izdarījuši labu darbu, piešķīluši vajadzīgo uguntiņu, lai VID iekšienē varētu veikt pārmaiņas uz labu.
Taksometru pakalpojumu biznesa pārstāvji vērsās pie valsts institūcijām ne tikai ar sūdzībām par negodīgiem konkurentiem, bet ar konkrētiem priekšlikumiem, kādas pārmaiņas normatīvajā regulējumā veikt, lai mazinātu pelēko sektoru nozarē, tomēr priekšlikumu īstenošana raiti nevirzās.
Esmu lūgusi, lai mani ierēdņi sagatavo informāciju par tiem priekšlikumiem, kurus nozare iesniegusi, un mēs vērtēsim, ko varam ieviest. Zinu, ka runa bija par patentmaksas ieviešanu. Nevajadzētu būt tā, ka līdz ar patentmaksas ieviešanu no ierastā nodokļu režīma uz šādu patentmaksas maksājuma veidu pāriet tie uzņēmumi, kuri maksā nodokļus pilnā apjomā, tā samazinot kopējo nodokļu masu, ko iegūst valsts budžets. Savukārt, ja patentmaksu ievieš kā papildnodokli, sanāk pārāk liels slogs tiem uzņēmumiem, kuri jau godīgi maksā nodokļus. Taksometru biznesa sakārtošana nav vienkāršs process, jāatrod zelta vidusceļš, ko pagaidām ierēdņi kopā ar nozari nav pratuši atrast. Es šajā jautājumā noteikti iedziļināšos.
Kad strādājāt ekonomikas ministres amatā, jūsu pārziņā bija tūrisma joma. Vai uzmanības lokā ir nonākušas ar ēnu ekonomiku saistītas problēmas šajā nozarē?
Manā redzeslokā nav nonākusi informācija, ka tūrismā nozarē būtu nopietnas ēnu ekonomikas problēmas. Tūrisms manā redzeslokā gan ir nonācis kā nozare, kurā būtu īpaši jāpiestrādā pie patērētāju tiesību aizsardzības. Gribu uzsvērt, ka nepieciešams stiprināt patērētāju iespējas atgūt naudu gadījumā, ja kāda no tūrisma firmām tiek slēgta. Tāpēc tika aktualizēta, manuprāt, laba ideja par garantiju fonda izveidi, lai nodrošinātu patērētāju tiesības finansējuma atgūšanā. Par tūrismu kā par nozari, kurā būtu milzīgas ar ēnu ekonomiku saistītas grūtības, nav spriests - vismaz līdz šim.
Kā vērtējat kriminālatbildības ieviešanu par aplokšņu algu maksāšanu?
Es to vērtēju ļoti pozitīvi, jo Latvijā tiešām preventīvai funkcijai, ko veic iespējamais soda mērs, joprojām ir liela nozīme. Mums vajag stiprināt uzticēšanos valsts institūcijām, bet arī daudziem iedzīvotājiem pašiem sava domāšana jāmaina. Uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujās redzams, ka joprojām pastāv diezgan zema motivācija maksāt nodokļus un diezgan spēcīgi izteikta ir attieksme, ka nodokļu daļēja vai pat pilnīga nemaksāšana ir attaisnojama. Tās, manuprāt, ir sekas no padomju sistēmas, kad viss piederēja valstij un iedzīvotājs neuztvēra to, ka valsts ir kaut kas ar viņu tieši saistīts. Apkrāpt valsti bija pat goda lieta un notika sacensība - kurš būs gudrāks un veiklāks padomju sistēmas apkrāpējs.
Neatkarīga Latvijas valsts gan pastāv jau aptuveni gadsimta ceturksni.
Jā, mēs dzīvojam citā politiskajā un ekonomiskajā iekārtā, mums jāsaprot, ka valsti veidojam mēs paši un tik daudz, cik mēs esam gatavi valstij iedot, tik daudz mēs arī no valsts varam prasīt pretī. Prasības pret valsti ir lielas - mēs gribam, lai mums būtu pieejama kvalitatīva veselības aprūpe, kvalitatīva izglītība, lai policija labi strādātu un uz ielām būtu drošība. Protams, jāsaprot, ka valsts to visu varēs atļauties tad, ja spēs iekasēt nodokļos pietiekami daudz naudas šo funkciju pildīšanai. Turklāt - valstij jābūt gudrai un jāīsteno tāda nodokļu iekasēšana, kas stiprinātu tautsaimniecību, ļautu uzņēmējiem strādāt un radīt vērtības, kuras ne tikai mēs paši Latvijā gribētu patērēt, bet arī kāds ārpus Latvijas gribētu pirkt. Mums jākļūst globālā mērogā konkurētspējīgiem.
Svarīgi gan ir arī tas, lai publiskais sektors godīgi dalītu un tērētu nodokļos samaksāto naudu.
Protams, jums taisnība. Nesen dzirdēju ārvalstu eksperta tēzi, ka ierēdņi naudu nepelna, bet prot labi sadalīt. Nodokļu iekasēšana ir viens stāsts, bet otrs stāsts ir - radīt uzticību, ka valsts prot nodokļos iekasēto naudu pareizi dalīt. Es gribētu, lai Latvijā ierēdņi prastu naudu labi sadalīt. Tādēļ arī esam sākuši nozaru ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanu, gribam pārliecināties, ka tiešām tas finansējums, ko katras jomas vajadzībām esam piešķīruši, tiek pietiekami efektīvi izmantots.
Jau sācies darbs pie 2017. gada valsts budžeta. Kad bijāt ekonomikas ministre, Dienai teicāt, ka šā gada budžeta prioritāte ir aizsardzība, bet nākamā gada budžetā prioritātei jābūt izglītībai. Tā būs?
Jā, izglītība un veselība paralēli aizsardzībai. Runājot par budžeta pārskatīšanu, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Veselības ministrija ir tās divas ministrijas, kurās īpaši rūpīgi tiks vērtēts esošais finansējums, bet nevis ar domu, ka mēs gribētu kaut ko atņemt, bet ar domu, ka skatāmies, cik efektīvi līdzekļi tiek izmantoti. No ministriju puses jābūt skaidrām prioritātēm, kādā secībā vajadzības būtu jāfinansē, un, ja mēs redzam, ka visu nevar finansēt, vajadzīgs skaidrs plāns pa gadiem, kā rīkoties. Es gribu, lai tas ir kopīgs valdības lēmums, lai visi valdības ministri zinātu, cik daudz naudas ir mūsu naudasmakā, kādas ir visu ministriju vajadzības, lai visiem veidotos kopīgs priekšstats par situāciju un lai valdība kopīgi varētu pieņemt atbildīgu lēmumu par to, kas nākamajā gadā ir svarīgākās lietas valstiskā mērogā. Es vēlos, lai valdības sēdēs nenotiktu, kā mēdz teikt, deķīša raustīšana katram uz savu pusi. Kā bijusī ekonomikas ministre es labi saprotu situāciju, kad ministri atloka piedurknes, metas cīņā un cenšas katrs izplēst savas ministrijas pārziņā esošajām nozarēm finansējumu, bet prātīgāk būtu, ja visi ministri zinātu, kāda ir kopaina, un diskutējot atrastu zelta vidusceļu.
Kādas pārmaiņas nodokļu jomā nākamajā gadā varētu piedzīvot Latvijas iedzīvotāji?
Esmu jau devusi solījumu sev un uzņēmējiem un esmu saviem ierēdņiem devusi uzdevumu, ka mēs nepalielināsim nodokļus un nemainīsim nodokļu sistēmu tikai tādēļ, lai aizpildītu kādas tabulas ailītes budžeta veidošanas procesā, vai tikai tādēļ, ka nav pietiekami daudz naudas, ko notriekt. Līdz šim diemžēl tā bijis, ka pēdējās nedēļās pirms budžeta pieņemšanas tiek domāts par to, kuru nodokli palielinot trūkstošo naudu varētu iegūt. Uzņēmējiem jāzina ne tikai tas, kādi spēles noteikumi ir šodien, bet arī tas, kādi spēles noteikumi būs rīt. Esmu uzņēmējiem devusi solījumu, ka jebkādas pārmaiņas nodokļu sistēmā ar viņiem tiks apspriestas.
Savulaik tika runāts par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšanu. IIN varētu tikt samazināts?
Iecerei mazināt IIN allaž iebilst pašvaldības, kas diezgan argumentēti norāda, ka funkcijas, kas jāpilda pašvaldībām, nemazinās, dažkārt pat palielinās. Nesolīšu patlaban ne kāda nodokļa samazināšanu, ne arī paaugstināšanu.
Kas attiecas uz pašvaldību jomu, gan jāpiebilst, ka šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), ietverot plašu likmju amplitūdu, kļuvis par ieroci pašvaldības cīņā par iedzīvotājiem, respektīvi, variējot NĪN likmes, notiek cīņa par iedzīvotāju, kas maksās IIN, piesaistīšanu. NĪN tādā veidā tiek izmantots nepareizi, tiek sabojāta visa NĪN jēga. NĪN ir nodoklis, kas domāts, lai pašvaldība varētu pilnveidot infrastruktūru, uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem, bet mēs redzam, ka Rīgā cilvēkiem strauji pieaudzis NĪN par vienīgo mājokli, kura vērtība turklāt ir maza. Mēs šo situāciju jau vērtējam kopējās nodokļu politikas kontekstā, un es pieņemu, ka nākotnē varētu ieviest fiksētas NĪN likmes, bet izteikt konkrētus solījumus vēl ir pāragri.
Nereti tiek norādīts, ka Latvijā ir iedzīvotāju skaitam neproporcionāli liela valsts pārvalde un ka atalgojuma sistēma valsts pārvaldē ir izdevīga tiem, kuri cenšas strādāt pēc iespējas mazāk, bet neizdevīga tiem, kuri strādā daudz. Jāmaina atalgojuma modelis?
Jā, ir jāmaina, jo valsts sektorā, tāpat kā privātajā sektorā, ir cilvēki - simboliski sakot, vilcēji, kuri izdara daudz vairāk nekā citi un kuri uzņemas ievērojami lielāku darba apjomu nekā viņu kolēģi. Atšķirībā no privātā sektora valsts pārvaldē atalgojuma modelis ir tāds, ka nav iespējams finansiāli motivēt tieši šos spējīgākos un strādīgākos cilvēkus, tāpēc grūti piesaistīt tiešām augstvērtīgus speciālistus ar lielām darbaspējām un labu darba disciplīnu un noturēt tādus cilvēkus, uz kuriem var paļauties, ka darbs tiks izdarīts tiešām labi. Valsts kanceleja strādā, lai tiktu rasts risinājums, kas ļautu finansiāli motivēt tieši spējīgākos, strādīgākos valsts pārvaldes darbiniekus. Es noteikti neatbalstu variantu, ka automātiski tiek palielinātas algas visiem valsts pārvaldē strādājošajiem - gan tiem, kuri strādā daudz, gan tiem, kuri izdara tikai minimālo pienākumu apjomu, - algas jāceļ tikai spēcīgākajiem profesionāļiem.
Bijušais finanšu ministrs, tagadējais labklājības ministrs Jānis Reirs nesen Dienai teica, ka Labklājības ministrijā atalgojuma līmenis ir daudz zemāks nekā FM. Īsti taisnīgi tas nav.
Ir noteikta vienota atalgojuma skala, bet finanšu resursi, ko izmantot atalgojumam, dažādās ministrijās patiešām atšķiras, tādēļ Valsts kanceleja kopā ar FM veic analīzi, vērtējot atalgojuma sistēmas efektivitāti. Akcents, kā jau minēju, ir likts uz to, kā palielināt profesionālāko, strādīgāko darbinieku atalgojumu, bet arī aspekts par atalgojuma līmeņa atšķirībām dažādās ministrijās tiek vērtēts.