Spēles pirmā puse nepatīkami pārsteidza ar biežajām Latvijas basketbolistu kļūdām, kas nebija retas pirmajās pārbaudes spēlēs, bet šķita izskaustas gan gatavošanās posma beigās, gan pirmajās trijās finālturnīra cīņās. Pirmajā puslaikā tika sasniegta jau iepriekšējos mačos pierastā visas spēles norma - 11 kļūdu. Skumji bija skatīties uz cīņu groza apakšā. Pretinieku īsās saspēles Latvijas aizsardzībai gāja cauri kā karsts nazis sviestam. 52 punkti no groza apakšas, 15 pie sava groza zaudētas atlēkušās bumbas. Tas viss pret komandu, kuras vienīgais nominālais centrs Janivs Grīns spēlēja tikai četras minūtes. Pret komandu, kura visās trīs iepriekšējās spēlēs cīņā zem groza cieta sakāvi. «Štrunts par tām kļūdām, štrunts, ka slikti metām soda metienus. Nepatīkamākais bija tas, ka devām viņiem tik daudz otro iespēju uzbrukumā,» arī Bagatskis bija nepatīkami pārsteigts par cīņu par atlēkušajām bumbām. Treneris izcēla arī neveiksmīgo sniegumu aizsardzībā. «It kā ir noteikts, kas kurā brīdī katram ir jādara, taču to dažkārt piemirstam. Spēles beigās aizsardzībā zaudējām koncentrēšanos, pazaudējām savus spēlētājus. Tā mēs tos punktus zaudējām.»
Pēdējā minūtē pēc Riharda Kuksika tālmetiena un Izraēlas snaipera Dāvida Blū diviem pēc kārtas garām aizmestajiem soda metieniem radās iespēja panākt izlīdzinājumu, taču haotiskā pēdējo sekunžu uzbrukumā Jāņa Strēlnieka metiens no centra mērķi nesasniedza.