Anrijs Matīss
Šobrīd Krievijas pretpasākumi sankcijām skar pārtikas ražotājus. Cik apdraudēta ir transporta, tranzīta joma?
Tranzīta nozarē mēs nekādu pārorientēšanos uz jauniem tirgiem veikt nevaram - mūsu ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, kāds tas ir. Jau šobrīd sekas jūt kravu auto pārvadātāji - tās ir apmēram 2000 darbavietu Latvijā. Šī nozare jau ir būtiski pazeminājusi savus izcenojumus, faktiski strādā uz vai pat zem pašizmaksas, lai tikai nestāvētu dīkā. Valsts no savas puses var palīdzēt ar pretimnākšanu nodokļu jomā, iesaistoties uzņēmumu attiecībās ar bankām. Mēs arī gatavojamies, ka Eiropas preces Krievijā aizstās, piemēram, gaļa no Argentīnas vai dārzeņi no Turcijas, arī šīs kravas kādam Krievijā ir jānogādā, un ministrija no savas puses mēģinās lobēt mūsu pārvadātāju intereses šajā ziņā.
Kā satiksmes ministrs esmu skeptiskāks par sankcijām par dažiem maniem kolēģiem, man neliekas, ka Latvijai šajā ziņā vajadzētu būt skaļai. Ja Krievija turpinās pretsoļus, piemēram, pārorientējot savas akmeņogļu kravas uz Sanktpēterburgas ostu, nozares zaudējumi būs nevis 20-30 miljonu eiro gadā, bet ievērojami lielāki.
Jums padodas raiti runāt par uzlabojumiem ceļu sakārtošanas sistēmā. Vai Latgalē nav risks, ka cilvēki teiks: mums vispirms nepieciešamas ražotnes, darbavietas?
Nē, arī Latgalē labi saprot ceļu nozīmi. Piemēram, tie 160 kilometru, kuriem esam divu gadu laikā nodrošinājuši tā saukto «melno klājumu», lielā mērā ir ap ezeriem, vietām, kur ir tūrisma potenciāls. Ja ir slikts ceļš, rudeņos un pavasaros tur būs masas ierobežojumi transportam, kas faktiski nobremzē darbu gan lauku saimniecībai, gan gaterim utt. Un neaizmirsīsim, ka Latgale ir arī «ienākšanas punkts» tranzītam no Krievijas, Baltkrievijas un arī šis segments reģionam ir ekonomiski svarīgs.
Kas tiek darīts, lai mazinātos nestabilitāte ar pasažieru pārvadājumu maršrutiem un regularitāti?
Manuprāt, situācija uzlabojas. Tagad ik otro nedēļu notiek maršrutu centralizēta saskaņošana un plānošana. Tam jau ir rezultāti - pārvadātāju zaudējumi ir samazinājušies no apmēram 4 līdz 1,3 miljoniem eiro gadā.