Nu, pirmkārt, jāatzīmē, kā šī komisija nav jauna, tas jau ir trešais prezidents, kā paspārnē tā darbojas. Un katram ir savi uzstādījumi, kas tajā būtu darāms. Ar Bērziņa kungu esmu jau pazīstams, pirms viņš nonāca savā amatā. Bija saskarsme enerģētikas jautājumos, zinātnes jautājumos. Tā kā viņš mani uzaicināja, mēs aprunājāmies, kāda loma šādai komisijai varētu būt.
Tagad šī loma varētu būt citāda?
Nu vien, ko es prezidentam teicu - es kategoriski atsakos rakstīt sējumus, kopotos rakstus pēc tam izdot par komisijas sadarīto, it sevišķi, ja ir aizdomas, ka tos sevišķi neviens nelasa. Runa varētu būt par patiešām kaut kādām aktualitātēm. Esejas rakstīt es neesmu mācījies. Mēs vienojāmies, ka šī komisija varētu aktualizēt atsevišķus jautājumus, nebūt ne vienmēr ļoti globālus jautājumus, kas varētu būt ar tādu starpnozaru skanējumu. Pašlaik pastāvošā sistēma liek katrai ministrijai taisīt savu stratēģiju. Bet tas viss paliek tās attiecīgās ministrijas areālā.
Kā jūs redzat sazobi ar Nacionālā attīstības plāna tapšanu (NAP)? To arī vada starpresoru institūcija.
Vistiešākajā veidā. Manuprāt, tāds īpatnējs ir tas process, kā NAP veidojas. Tas veidojas no augšas uz apakšu. Ir ierēdņu grupa, kas to veido, un tajā pašā laikā no apakšas visu laiku nāk tādas šaubas par prioritātēm. Un tas šajā NAP vadības grupā netiek sevišķi apspriests. Tirdzniecības un rūpniecības kamerai bija savi priekšlikumi, tas tika atlikts malā, esmu runājis ar uzņēmējiem, kas uzskata, ka principam vispār jābūt savādākam, ka Latvijai jādomā par kādiem lielākiem projektiem, ko tuvākajā laikā realizēt. Nu tādas idejas mūsu komisijā varētu diskutēt… Prezidents gan teica, ka viņam vairāk jāsēž un jāklausās.
Kā jums patīk formulējums «ekonomiskais izrāviens», kas tagad tiek nosaukts par NAP vadmotīvu?
Nu droši vien vajag katram lielākam dokumentam savu logo. Es sapratu, ka šis virsraksts radās Ministru kabinetā, tas nebija darba grupas priekšlikums. Mēs devām citus... nu savulaik daudz tika diskutēts tas princips - cilvēks pirmajā vietā. Manuprāt, šis uzstādījums bija saprotamāks. Jo mēs nākam no tās sistēmas, tās valsts, kur rūpniecība bija viss un cilvēks - tāda skrūvīte. Bet, protams, no tām prioritātēm, kas NAP ir, laikam tomēr tā tautsaimniecība šobrīd ir tā svarīgākā. Nu tas pārējais - kaut kā apaugs, vai to sauc par uzrāvienu vai kā citādi.
Es lasīju dažus komentārus par jūsu jauno amatu - nu ko tad tāds akadēmisko aprindu cilvēks saprot no praktiskām lietām, nu ko viņš tur varētu plānot...
Nu es neteiktu, ka mūsu uzdevums ir kaut ko plānot. Drīzāk akcentēt atsevišķus jautājumus un izdiskutēt tos plašākā lokā. Un to var nolikt prezidentam uz galda, un viņš var formulēt savas iniciatīvas.
Vai jums jau pašam ir kāda ideja kabatā, ko SAK vistuvākajā laikā varētu aktualizēt?
Ir vairāki jautājumi, šonedēļ jau tikāmies, apspriedām pirmos uzmetumus. Ir divas tādas nopietnas lietas. Pirmā ir saistīta ar publisko pārvaldību, ar pašvaldību lomas palielināšanu sabiedrībā un pārvaldībā. Jānolaiž tomēr kaut kā visa tā pārvaldības sistēma tuvāk cilvēkam. Un, ja mēs baidāmies par kādām koruptīvām lietām, tad tajos pašvaldību līmeņos tās ir minimālas, jo cilvēki tur ir tik pārredzami. Un ir tik daudz absurdu, ko no augšas uzspiež. Sākot tur ar visādiem iepirkuma likumiem, skolu uzturēšanu... Mēs te ar Māri Kučinski runājām, ka viņš varētu uzņemties organizēt tādu diskusiju grupu.
Un otrs jautājums, par kuru jau esat sākuši domāt?
Otrs jautājums ir tas, kas saistās ar cilvēkresursiem, izglītību. Par mūsu darbaspēku. Jo tomēr ir tā pretruna, no vienas puses, ir liels bezdarbs, no otras puses, ir milzīgs speciālistu trūkums, sevišķi vidējā līmeņa speciālisti. Jo būsim reālisti - arodskolas būtībā ir likvidētas. Un, ja paskatās tā kontingenta jauniešus, kurus izdodas piesaistīt, - no tiem, kas iestājas, labi ja viena trešdaļa pabeidz. Divas trešdaļas aiziet ielās. Un tas ir traģiski.
Kā jūs kā akadēmiķis skatāties uz visām Roberta Ķīļa pieteiktajām reformām?
Nu man ir stipri dalītas jūtas. Es saprotu, ka idejas ir vajadzīgas un tas ir ļoti labi. Slikti ir tas, ka idejas nāk pārāk daudz un pārāk ātri. Es pats dzīvē esmu piedzīvojis, ka ir skaistas idejas, bet tās nav gatavi uzreiz pieņemt, cilvēki sākumā tās neņem pretī. Vajadzīgs laiks saprašanai. Un ja vēl tās idejas ir par daudz vienlaikus!