No nedaudz vairāk nekā 7000 uzņēmumiem, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pagājušajā nedēļā publiskoto jaunāko informāciju ir pieteikušies mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusam, mazāk ir jaundibināti. Lielāka atsaucība ir no jau esošajiem nodokļu maksātājiem, kas mikronodokļa statusam varēja pieteikties līdz pērnā gada 15. decembrim, lai to varētu sākt izmantot no šā gada. «Ja raugāmies uz statistiku, Latvijā ir vairāk nekā 30 000 uzņēmumu, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 70 000 latu un kur tiek nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki. Tātad tīri teorētiski ir vismaz 30 000 uzņēmumu, kuriem maksāt 9% nodokli no gada apgrozījuma un kārtot mikrouzņēmumiem saistošās grāmatvedības prasības būtu daudz vieglāk un vienkāršāk nekā standarta SIA,» saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) eksperts Jānis Endziņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperti Inesi Olafsoni savukārt satrauc tas, ka «notiek daudzu uzņēmumu pāreja no «parasta» SIA uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja SIA un tas, ka uzņēmēji izvēlas savus uzņēmumus sadalīt mazākos uzņēmumos, lai optimizētu nodokļu maksājumus, neraugoties uz to, ka konceptuāli mikrouzņēmumu nodoklis ir radīts, lai palīdzētu veidoties mazajiem uzņēmumiem, kā arī lai samazinātu administratīvo slogu.» L. Miezīte savus abus biznesus - grāmatvedības un izglītības pakalpojumus - sadalīja, lai varētu piedalīties izglītības jomā izsludinātajos valsts iepirkumos, kas bija liegts, jo no VID nevarēja saņemt izziņu par vidējo atalgojumu, kas tiek pieprasīta valsts iepirkumos. «Gada beigās nevarēju dabūt izziņu par vidējiem ienākumiem, jo ir divas nozares. Vajadzēja izziņu, bet tīri tehniski šo prasību nespējam izpildīt,» skaidro uzņēmēja.
Viņa nenoliedz, ka mikronodoklis, kas apvieno vairākus nodokļus (iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokli, sociālās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu), ļaus uzņēmumam nodokļos maksāt mazāk. Taču uzņēmēja tanī neko nosodāmu nesaskata, jo daudziem tas, iespējams, ir izdzīvošanas jautājums. «Ieņēmumi par grāmatvedības pakalpojumiem samazinājās, un bija jādomā, kā optimizēt. Mikronodoklis ļaus samazināt pakalpojuma cenu,» viņa saka. Ietaupījums būs uz darbaspēka izmaksu rēķina, taču ar strādājošiem panākta vienošanās, ka neto algā sanāks vairāk, bet sociālās garantijās - nedaudz mazāk. Tās gan lielā mērā ir atkarīgas no pašiem darbiniekiem - jo apgrozījums būs lielāks, jo mikronodoklī tiks maksāts vairāk, līdz ar to - arī sociālajā nodoklī, teic uzņēmēja.
I. Olafsone saka, ka interese par mikronodokli ir liela. Tomēr daudzus biedē nedrošība, kā šis instruments strādās praksē, arī daudzās neskaidrības nodokļa piemērošanā, piemēram, attiecībā uz darba nespējas lapu apmaksu, bērnu kopšanas pabalstiem, attaisnoto izdevumu deklarēšanu, kā izmaksāt dividendes gada beigās utt. «Labvēlīgākas jaunā nodokļa normas ir SIA īpašniekiem, jo tie var saņemt arī dividendes, savukārt pārējiem uzņēmējiem ir ierobežotas iespējas izņemt mikrouzņēmumā nopelnīto,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja Ingūna Leibus. Iespējams, zemajā aktivitātē vainojams arī informācijas trūkums par šī instrumenta priekšrocībām un tas, ka daudzi izvēlas turpināt ceļu «pa labi iemīto taciņu nodokļu apiešanā», teica LTRK pārstāvis.
Lai arī problemātisko jautājumu ir daudz, tie tiek risināti, saka biedrības Līdere vadītāja Aiva Vīksna. «Negribētu norakt, jo tas ir jaunums un tādas eiropeiskas prakses, kā to darīt, nav.»