Par koncertiem, jo īpaši tik fantastiskiem, kādus sniedz Leonards Koens, mēdz runāt dievbijīgi un meklēt tajos noslēpumu un maģiju, uzskatot tos par rituāliem. Šim māksliniekam nav vajadzīgs ezoterikas plīvurs, un brīnumus lai sarūpē cirka darbinieki.
Nepiedienīgā melanholija
Koena dzeja un mūzika iedarbojas uz klausītāju pavisam citādi - tas nav īslaicīgs uzliesmojums un negaidīta laimes pieplūde. Viņa daiļrade ir neizsmeļams enerģijas avots, viena cilvēka atjaunojamais dabas resurss. Koena māksla ir paradoksu pilna - tāpat kā iepriekšējā turnejā, kas notika 2008.-2010. gadā, arī savu jauno programmu viņš atklāj ar dziesmu Dance Me to the End of Love, muzikāli tas ir estrādes šlāgerītis ar nepiedienīgi melanholisku, pat tādu kā kičīgu vijoles solo. Koncertā to spēlē Aleksandru Bubliči, vijolnieks no Kišiņevas, kas atgādina ielu muzikantu. Leonarda Koena mūzika vienmēr ir bijusi spāņu, čigānu un austrumniecisku motīvu piestrāvota. Dzejas rindas ietītas šķietami vienkāršā, saprotamā formā. Vārdi viņa dziesmās ir personiski un intīmi, mūzika - gandrīz folklora, bulvāru valši. Šī turneja ir veltīta gada sākumā iznākušā albuma Old Ideas materiālam, kas ir ļoti «amerikānisks» - tas nav pārāk šansonisks un čigānisks, tajā dominē folkmūzikas balādes, gospeļi, kantrimūzika, džezs un blūzs. Koncertā gan maestro neatsakās no šansona un rokenrola šūpuļdziesmu formāta.
78 gadus veco trubadūru Koenu pavada brīnišķīgs ceļojošais orķestris, kurā viens no galvenajiem varoņiem ir spānis Havjers Mass - stīgu instrumentu virtuozs, viņa priekšā Leonards Koens koncertā vairākkārt krīt ceļos. Koena mūzikā īpaša loma ir sieviešu vokālam - skatuves priekšplānā ir dziedātāja līdzgaitniece kopš 1979. gada, daudzu viņa dziesmu līdzautore un producente, amerikāņu mūziķe Šārona Robinsone un divas anglietes māsas Vebas. Gan instrumentālistiem, gan vokālistēm koncertā ir solonumuri - tos klausoties, Koens pat noņem savu hūti (šīs hūtes ir turnejas suvenīru bodītes lielākais hits).
Sirmgalvja fantāzijas
Koncertā skan ap 30 dziesmām, un katru vakaru Koens nedaudz pamaina programmu. Albumā Old Ideas viņš poētiski deklamē tekstus zemā balsī, savukārt dzīvajā leģendārais dziesminieks pa īstam dzied un viņa balss skan svaigāk nekā ierakstā. Koena komunikācija ar publiku notiek dziesmā, taču viņš dzied ne tikai citiem, bet arī sev - šī «dziedāšana sev» ir jūtama daudz vairāk nekā iepriekšējā turnejā, kas notika pēc 15 gadu pauzes, - Leonards Koens bija spiests atgriezties uz skatuves finansiālu apsvērumu dēļ, jo viņa bijusī menedžere un mīļākā bija izzagusi gandrīz visu klasiķa pensijas fondu, kamēr viņš piecus gadus meditēja dzenbudistu klosterī Kalifornijā.
Savas slavenākās dziesmas Leonards Koens izdzīvo no jauna: erotisma himna I'm Your Man kļūst par pašironisku sirmgalvja fantāziju, savukārt tūkstošiem sliktu kaverversiju nomocītā Hallelujah skan bez patosa un sāpēm, bet kaut kā bezcerīgi brīvi. Un vai jūs zinājāt, ka Leonards Koens ir brīnišķīgs dejotājs?