Ukrainas un ES samitu nevar uzskatīt par sekmīgu, jo pirmdien Kijevā netika parakstīts sadarbības līgums, par ko galvenokārt jāatbild Ukrainas valdībai ar promaskaviski noskaņoto prezidentu Viktoru Janukoviču valsts vadībā. Var piekrist tiem, kas aicina novērtēt četros pēdējos gados padarīto milzīgo darbu, kas tagad rezultējies 1800 lappušu garā dokumentā un reglamentē Kijevas attiecības ar ES. Pusēm faktiski vairs neesot palicis domstarpību, bet vienlaikus tas nav mazinājis ES aizdomīgumu par demokrātijas mazināšanos šajā lielajā Austrumeiropas valstī. Ukrainai norādīts, ka sadarbības līgumu ES nepārprotami saista ar politisko lietu atrisinājumu, pirmām kārtām jau bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko lietu. Signāls ir pavisam skaidrs - bez mediju brīvības un progresa tiesu darba neatkarībā būs grūti kaut ko sasniegt abpusējos kontaktos. Ņemot vērā šīs problēmas un līguma neparakstīšanu, diezin vai Kijevā būtu jāpriecājas par samita paziņojumu, ka Ukraina ir eiropeiska valsts, kuru ar ES vieno kopēja vēsture un vērtības.
Visticamāk, šī līguma parakstīšana, kas izdarāma vēl pēc dokumenta parafēšanas, var ieilgt līdz nākamā gada nogalei, kad Ukrainā notiks parlamenta vēlēšanas. Tad arī kļūs pa īstam skaidrs, vai šis prezidents un viņa vadītā Reģionu partija ir gatava demokrātiskai valsts attīstībai. Uz to daudzi ukraiņu žurnālisti jau tagad sniedz atbildi. Reģionu partija ne mirkli nav pieļāvusi domu, ka varētu arī zaudēt vēlēšanās. Bet to, kā zināms, var nodrošināt tikai ar rezultātu viltošanu. Tieši šī iemesla dēļ arī veiktas izmaiņas likumā par parlamenta ievēlēšanas kārtību. Turpmāk pusi deputātu paredzēts ievēlēt saskaņā ar mažoritāro sistēmu, un to nepārprotami savā labā gatavojas izmantot valdošā partija.
Neveiksme Kijevā nenozīmē, ka tikai ukraiņiem turpmāk būs jālauza galva. To vajadzēs darīt arī ES līderiem, ja vien tie pa īstam izprot šīs valsts saimniecisko, kulturālo un vēsturisko nozīmi Eiropas kontinentam. Jāpiekrīt partijas Udar līderim, daudzkārtējam pasaules čempionam boksā Vitālijam Kličko, ka integrāciju ar Eiropu ir apdraudējuši cilvēki, kas tagad atrodas pie varas. Taču viņi aiziešot, bet Ukraina paliks. Lai to saprastu, Eiropas politiķiem ir nepieciešama atjautība un zināšanas. Integrācijai ceļu aizšķērsojusi padomju domāšana, korupcija un oligarhi. Iespējams, to var pārvarēt, tikai pievienojoties demokrātisko valstu savienībai. Bet ne esošās varas vadībā. Kāds pazīstams ukraiņu komentētājs šo valsti nosaucis par Ukrainas padomju kapitālistisko republiku. ES ir jāpalīdz, taču ne jau Janukovičam, bet gan ukraiņu sabiedrībai, kuras vairākums vēlas integrāciju ES.