Viņš kļuva tikai par devīto braucēju F-1 vēsturē, kas čempiona titulu ieguvis trīsreiz, un tikai par trešo, kas uzvarēja trīsreiz pēc kārtas. Taču minētā epizode pēc uzvaras raksturo viņa vēso prātu pat vienā no emocionālākajiem brīžiem vācieša dzīvē. Pat neiedomājami grūtā veidā izcīnītais triumfs neietekmēja viņa atmiņu un koncentrēšanās spējas, kuras, iespējams, spēlējušas lielu lomu panākumā.
«Sezonas gaitā daudzi cilvēki centās izspēlēt dažādus negodīgus gājienus, taču arī tas mūs neizsita no sliedēm. Konkurenti mēģināja visu noteikumu robežās un pat ārpus tām, lai uzvarētu mūs,» sūri grūtā darbā izcīnīto trešo čempionu titulu pēc kārtas atcerējās 25 gadus vecais Fetels. Pēc šāda paziņojuma žurnālisti tincināja paskaidrot pārmetumus konkurentiem, bet arī tad Fetels vēsu prātu nezaudēja un prata apstāties - tālākais bez komentāriem. Konkrētus pārmetumus neizvirzīja arī Horners. Klusēja arī Ferrari boss Stefano Domenikali.
Tiesa, nav grūti uzminēt, par kurām epizodēm runāja vācietis, kura bērnības elki bija trīs vārdabrāļi: Mihaēls Šūmahers, Maikls Džordans un Maikls Džeksons. Droši vien runa bija par sezonas pirmo pusi, kad konkurenti apsūdzēja Red Bull par tehnisko noteikumu neievērošanu. Sezonas pirmajā pusē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) trīsreiz pieprasīja veikt izmaiņas RB8 bolīdā, lai tas atbilstu prasībām, un vienreiz labojusi tehniskās prasības, liekot Red Bull tehniskos uzlabojumus atstāt pusratā.
Varbūt vācietis runāja par Ferrari sūdzībām, ka Fetelam jāpiešķir starta vietu sods par Alonso bloķēšanu Japānas Grand Prix kvalifikācijā. Varbūt trīskārtējais čempions runāja par visiem incidentiem kopumā.
Fetela kļūšana par čempionu trešo reizi pēc kārtas ir apbrīnojama un liek domāt, ka viņš apdraud visus iespējamos F-1 rekordus un pat pretendē uz šķietami neiespējamo sasniegšanu. Protams, viņa milzīgajā panākumā liela nozīme ir arī Red Bull komandai. Iespējams, vissvarīgākais cilvēks Fetela triumfā ir komandas inženieris Adrians Ņūvijs, kura veidotās formulas izcīnīja deviņus (!) čempionu titulus pēdējos 20 gados ar Williams, McLaren un Red Bull komandām, bet acīmredzot arī Fetelam ir kas tāds, kāpēc viņš to var un spēj izmantot. Pirmie divi čempionu tituli viņam nāca samērā viegli, bet 2012. gada triumfs - smagā cīņā.
Tiesa, tāda pati sezona bija arī viņa galvenajam konkurentam Fernando Alonso no Ferrari, kura formula sezonas sākumā bija pusotru sekundi lēnāka aplī nekā vadošajiem braucējiem. Un tomēr spānis un Ferrari prata sarūpēt intrigu un saglabāt to līdz pat pēdējiem apļiem Brazīlijas Grand Prix sacensībās. Ja slapjajā trasē saslīdētu sacīkšu uzvarētājs Džensons Batons no McLaren, par čempionu kļūtu Alonso. Starp citu, Batons pirms sacīkstēm izteicās, ka viņa favorīts cīņā par čempionu titulu ir Alonso, jo spānis esot stabilāks. Taču viņš savam favorītam atlaides nedeva, kā to karjeras pēdējās sacīkstēs izdarīja Šūmahers, kurš palaida garām savu tautieti un draugu Fetelu, dodot viņam iespēju kādreiz labot Šūmahera rekordus.
Fetels nepiekrita apgalvojumam, ka Batons viņam palīdzējis kļūt par čempionu. «Es to redzu citādi. Manuprāt, mums nav jābūt pateicīgiem par panākumu nevienam citam kā tikai sev. Katrs šodien darīja, ko varēja. Mums bija ļoti grūta svētdiena, kurā, izcīnot titulu, esam nometuši milzu nastu. Šogad uzvarēt bija grūtāk nekā iepriekšējos divos gados - ar vairākiem apstākļiem, kurus mums vajadzēja ignorēt. Esmu audzis ar pārliecību, ka meli vērsīsies pret tevi pašu. Mēs neļāvām citu darbībām novirzīt mūs no kursa, un tas nostrādāja.»