Par uzbrucēju Kasparu Daugaviņu jau bija puslīdz skaidrs, ka viņš iekļausies ceturtajā maiņā kopā ar Armandu Bērziņu un Gintu Meiju. Vēl bija variants, ka Kaspars ieņem vietu trešajā maiņā pa centru Alekseja Širokova vietā, taču Daugaviņš sarunā ar treneri Oļegu Znaroku pats bija atzinis, ka centrā spēlējis tikai trīs spēles.
Par Kārli Skrastiņu bija zināms, ka viņš būs maiņā, kurā uzbrukumā spēlē Ģirts Ankipāns, Jānis Sprukts un Mārtiņš Karsums. Būtībā galvenā intriga bija tā, kurš no aizsargiem kļūs par Skrastiņa partneri laukumā - NHL klubā Filadelfijas Flyers jau 46 spēles aizvadījušais un 8 (0+8) rezultativitātes punktus sapelnījušais Oskars Bārtulis vai arī Krišjānis Rēdlihs, kura pluss bija spēlēšana kopā ar Skrastiņu 2009.gada pasaules čempionātā Šveicē. Treneri izvēlējās saglabāt iespēlēto aizsargu pāri Skrastiņš - K.Rēdlihs.
«Ko es varu darīt - esmu tikai spēlētājs. Treneri izlemj, kurā maiņā man spēlēt,» pēc pirmā treniņa Oskars Bārtulis respektēja treneru izvēli, taču pilnīgi loģiski Oskaru varēja saprast, ka viņš par šādu izvēli nav īpaši priecīgs.
Bārtulis uz olimpisko turnīru ir ieradies labā noskaņojumā. Kopā ar viņu atlidojusi sieva un dēls. «Bija patīkami atkal satikt daudz draugu kā mūsu, tā arī citu valstu izlasēs. Labi ir veicies arī pēdējā ciklā NHL - esam uzvarējuši četras spēles pēc kārtas. Tās bija ļoti svarīgas, jo mūsu konferencē sešas komandas spraigi cīnās par iekļūšanu izslēgšanas stadijā. Atrāvāmies no sekotājiem par četriem punktiem.»
Bārtulis apstiprināja sava kluba Flyers mājaslapā sacīto, ka hokeja laukumā draudzība jāaizmirst. Ja olimpiādē pretī stāsies kāds no kluba partneriem, pret viņu būs jāspēlē tikpat asi kā pret pārējiem. «To pašu es varu teikt arī par Kažu [Skrastiņu] NHL. Es tad arī neskatītos, ka viņš ir mans partneris izlasē. Spēlētu tieši tāpat kā pret citiem. Tāds ir hokejs.»
NHL līmenī Oskaram vairāk jādomā par savu vārtu drošību. Spēle skaitliskajā vairākumā ietilpst citu Flyers aizsargu darba pienākumos. Kā izteiktam aizsardzības stila aizsargam Oskaram ir labi zināms, kā uz NHL izmēra laukumiem darboties pie saviem vārtiem. «Jāspēlē ir vienkārši. Nedrīkst neko lieku izdomāt. Protams, ir jābūt komandas taktiskajam zīmējumam, taču to vieglāk ir īstenot uz lielāka izmēra laukumiem. Te būs jādara viss daudz ātrāk. Ar to es nedomāju, ka būtu jāizdara pārmetieni, bet gar apmalēm ripa no savas aizsardzības zonas būtu jāizdabū ārā. Būsim taču atklāti un paskatīsimies, pret kāda kalibra spēlētājiem mums Vankūverā būs jāspēlē.»
Uz nedaudz provokatīvo jautājumu, vai Vankūverā uz laukuma līdzjutēji redzēs NHL līmeņa Bārtuli vai arī tādu sniegumu viņa izpildījumā kā pasaules čempionātā Bernē, kas tomēr bija vairāk AHL, Oskars norādīja uz viņam atvēlēto spēles laiku. «Liela nozīme būs tam, cik man būs spēles laika. Ja es spēlēšu tikai astoņas minūtes, tad nezinu, vai varēšu sevi pilnībā parādīt. Ir grūti ieiet spēles ritmā, ja laukumā bieži iznāk doties ar pārrāvumiem. Tas ir ļoti grūti. Vai spēlēšu skaitliskajā vairākumā? Tas ir jājautā Harim vai Oļegam.»
Iepriekšējo gadu prakse liecina, ka turnīrā labāk spēlējošie hokejisti pakāpjas uz augšu, savukārt tie, kuriem spēle nevedas, noslīd uz ceturto maiņu. Skatīsimies, cik augstu Vankūverā uzkāps Bārtulis un Daugaviņš.