Ar priecīgo notikumu viņu sveica Jelgavas mērs un Labklājības ministrija. Taču pēcpusdienā redakcijā ieradās pati Elīna, apgalvojot, ka viņa nav bijusi stāvoklī, bet pa viņas telefonu ar masu medijiem un valsts iestādēm runājuši darba kolēģi Olaines cietumā, šādi izjokojot gan viņu, gan sabiedrību. Taču tagad stāsts ieguvis citu pavērsienu - jelgavnieces, kuras palīdzējušas it kā topošajai trīnīšu māmiņai E. Šakurovai, uzskata, ka stāsts par jaunās sievietes grūtniecību ir rūpīgi izplānota krāpšana, lai saņemtu lētticīgu cilvēku atbalstu.
Melo no oktobra
«Stāsts par grūtniecību un trīnīšiem bija rūpīgi izplānots un īstenots sešu mēnešu garumā. Ja nebūtu publikācijas medijos, arī tagad viņa turpinātu mūs apkrāpt,» saka Ināra, kura Elīnai palīdzējusi kopā ar savu māsu uzņēmēju Mirdzu. Arī viņa savu uzvārdu lasītājiem atklāt nevēlas, lai nekļūtu par sabiedrības apsmieklu, jo tagad jūtas «kā cērpama aita».
«Elīna iefiltrējās mūsu ģimenē. Oktobrī viņa paziņoja, ka ir stāvoklī, 21. janvārī gribēja svinēt kāzas ar kādu Intaru,» stāsta Mirdza. Intars esot strādājis Norvēģijā, darbā guvis smagu traumu, par ko arī ziņojis īsziņas veidā Inārai, aicinot viņu par notikušo nestāstīt Elīnai. «Tikai tagad saprotam, ka nekāda Intara nav bijis,» piebilst Ināra. Kādā novembra vakarā Elīna savā telefonā saņēmusi it kā zvanu no Norvēģijas, zvanītājs paziņojis, ka Intars miris. Sievietes stāsta, ka Elīnai pēc zvana bijusi histērija. «Es piedāvāju viņai materiālu palīdzību, lai varētu vīrieša līķi atgādāt uz Latviju, taču Elīna no tās atteicās, jo Intars strādājot pārvaldē, kas saistīta ar cietumiem, un kolēģi viņu nogādāšot Latvijā ar helikopteru,» stāsta Mirdza, kura sievietei aizdevusi naudu bērēm - 200 latu. Tā kā bēres notikušas Liepājā, kur dzīvojot arī Intara māte Larisa, abas kundzes uz tām nav bijušas.
Grūtniecei atteikt nedrīkst
Sievietes ir sašutušas, ka vairākus mēnešus Elīnai izdevies veiksmīgi tēlot grūtnieci. «Vēders auga, viņa stenēja un staigāja kā grūtniece. To var apliecināt vismaz 20 cilvēku,» apgalvo Ināra, kura ar māsu atbalstījusi Elīnu, jo sieviete stāstījusi, ka attiecības ar māti ir saasinātas, jo māte nav atbalstījusi viņas aizraušanos ar Intaru, arī mazbērnus nav vēlējusies.
«Grūtniecei neko nedrīkst atteikt, tāpēc pirkām viņai augļus, devām naudu braukšanai pie ārsta. Atdevu viņai savu mēteli, jo iepriekšējais viņai kļuvis par mazu,» stāsta Mirdza, savā un māsas telefonā rādot neskaitāmas īsziņas no Elīnas, arī pagājušajā nedēļā rakstītās, kurās viņa stāsta gan par to, ka dodas uz dzemdībām Stradiņos», gan par trīs puiku piedzimšanu. Sievietes, iespējams, vērsīsies policijā. Abas gan atzīst - svarīgi nevis materiālie zaudējumi, bet morālais pazemojums.
Pārsteigta par notikušo ir arī Ieva, kura portālā calis.lv organizēja mantu vākšanu topošajai māmiņai pēc bērnu it kā tēva bojāejas. «Personīgi ar Elīnu satikusies neesmu, jo, kad savāktās mantas aizvedu uz Jelgavu, viņas nebija klāt. Man visvairāk sāp, ka mantas ziedojusi esmu ne tikai es, bet arī citas sievietes. Tur bija gan pamperi, gan vanniņa un karuseļi,» ar nožēlu atzīst Ieva, kura līdzīgi kā Mirdza un Ināra tagad baidās no Elīnas atriebības, jo meli nākuši gaismā.
Piektdienas vakarā, medijos izlasot, ka Elīna ziņu par trīnīšu piedzimšanu sauc par kolēģu joku, Ieva zvanījusi Elīnai. «Viņa turpināja apgalvot, ka trīnīši tiešām ir dzimuši, bet ziņu par kolēģu joku sauca par mediju atriebību, jo viņa neļāvusi bērnus fotografēt. Brīvdienās zvanīju vēlreiz, viņa solīja, ka saziedotās mantas atdos,» stāsta Ieva.
Meklēs palīdzību
«Man ir kauns. Laikam kādā mirklī neesmu viņai veltījusi pietiekami daudz uzmanības,» sazinoties ar redakciju, atzina Elīnas māte Ilze, ar kuru piektdienas vakarā tikušās iepriekš minētās kundzes. Viņa meitas melus skaidro ar emocionāliem pārdzīvojumiem pēc tēva nāves un sola meklēt speciālistu palīdzību, taču atzīst, ka nevar izskaidrot, kas licis meitenei melot. «Nevaru saprast arī Ināru un Mirdzu. Viņas taču iepriekš varēja ar mani sazināties un pajautāt. Nedrīkst akli uzticēties vienam cilvēkam,» aicina Ilze, kura uzskata, ka meita nav atriebīga un sievietēm nav jābaidās par savu drošību. Arī mātei Elīna nav spējusi izskaidrot, kāpēc melojusi.
Ar pašu Elīnu sazināties neizdevās, jo viņas telefons bija izslēgts. Ieslodzījuma vietu pārvalde, kuras «paspārnē» darbojas Olaines cietums, neko neplānojot darīt, jo nekāda lieta ierosināta nav.