Vakariņas pret remontu
Ikviens ir pamanījis, ka uzraksti «Iznomā» ar katru dienu vairāk rotā pilsētas skatlogus. Tas, kas šodien ir tikai tukšas veikalu platības, rīt jau var būt pilsētas vizītkarte. Tādēļ no telpu neapdzīvotības zaudējumus cieš ne vien namīpašnieki, bet arī pilsēta kopumā. Lai problēmu novērstu, vienā no bijušajiem restorāniem - Blaumaņa ielā 32, kur savulaik tika rīkoti ekskluzīvi varietē šovi, bet tagad tiek meklēts īrnieks, kurš gatavs ievākties tikai par komunālajiem maksājumiem, - divas dienas notiek ideju ģenerēšanas spēle. Uzņēmēji, mākslinieki, namīpašnieki, nekustamā īpašuma speciālisti, arhitekti un Rīgas domes pārstāvji - 25 dalībnieki piecās komandās - rada projektus tukšo īres telpu izmantošanai.
Viena no komandām rosina Rīgā izveidot zaļo ielu, slēdzot satiksmi, piemēram, Tērbatas vai Krišjāņa Barona ielā. Tā jāpiestāda ar kokiem un jāatvēl vieta alternatīvajiem pārvietošanās līdzekļiem, savukārt tukšajās telpās jārīko zemnieku tirdziņi un sabiedriski pasākumi. «Tā kā Rīgā nav vietas, kur atstāt velosipēdu, lai pēc dažām minūtēm tas nebūtu jau cita īpašums, kādu no telpām var atvēlēt velosipēdu novietnei,» papildina komandas pārstāvis arhitekts Pēteris Bajārs un piebilst, ka novietnē arī būtu iespējams piepumpēt divritenim riepas vai nospriegot ķēdi. Lai iedzīvotāji tukšās telpas atrastu, nepieciešams izveidot īpašu koordinācijas centru. «Cilvēki baidās slēgt īres līgumus, tāpēc jādod iespēja platības izmantot īsu laiku, piemēram, stundu. Kāds cilvēks grib kaimiņiem mācīt dejot, viņš piezvana, un viņam pasaka - ir tādas un tādas telpas,» skaidro P.Bajārs. Tāda pati sistēma būtu attiecināma uz citu pakalpojumu sniedzējiem.
Savukārt kāda cita grupa iesaka pilsētas centru padarīt pievilcīgu iedzīvotājiem, telpas aizpildot ar radošajām darbnīcām, kuras vienlaikus būtu arī veikali un pašapkalpošanās punkti ar iespēju par simbolisku samaksu kaut ko salabot vai izgatavot no jauna. Spēles dalībnieki bija vienisprātis, ka piedāvājumam jābūt dažādam, lai cilvēkiem būtu interesanti šajās telpās uzturēties. Jābūt vietai, kur atstāt bērnu noteiktu laiku - vienā dienā viņam māca mūziku, citā - māca zīmēt. «Lai, piemēram, tēvs var aiziet taisīt modelīti, sieva pie indiešu tantes tamborēt segu,» atzīmē mākslinieks Arnis Bikše.
Vēl cita komanda piedāvā platības izmantot mantu un pieredzes apmaiņas vietām, dodot tām nosaukumu Laika lata centri. Kā skaidro grupas pārstāvis Kaspars Vanags, situācijā, kad cilvēkiem trūkst skaidras naudas, ir jādomā kā norēķināties barterā. «Sieviete varētu piedāvāt - es uzcepšu maizītes, bet man vajag izremontēt dzīvokli. Cik reižu vakariņas man jums jāpagatavo, lai jūs to izdarītu?» maiņas situāciju ieskicē K.Vanags.
Jādomā par mazām lietām
Darbs pie idejām noslēgsies ceturtdien priekšpusdienā, un pēc tam noteiks uzvarētāju. Spēles vadītājs pilsētsociologs Viesturs Celmiņš norāda, ka izvēlēties labāko komandu būs grūti, jo piedāvājumi ir līdzīgi. «Superideja ir tā, ka ir viena platforma, kurā tu ieej tāpat kā Google, ieraksti vienu vārdu un atrodi nepieciešamo īpašumu. Un dari tur, ko tu gribi, - taisi ballīti, audzē ziedus, glabā nevajadzīgās mantas. Tikai samaksā komunālos,» viņš piebilst. Viņaprāt, telpas ir jāpadara pieejamas visdažādākajām iedzīvotāju izpausmēm, ne tikai «birojiem, kurpēm, adatām, veļas mašīnām, jo pašreiz izskatās ka neviens to visu vairs nav gatavs pirkt».
Vairākas komandas ar nožēlu secināja, ka daudzu viņu plānu realizēšanai nepieciešamas izmaiņas likumos - jāsamazina nodokļi, jāatceļ stingrās prasības, piemēram, bērnudārzu ierīkošanai. «Es būtu gribējis, lai idejas būtu vairāk realizējamas. Piemēram, ka mēs izveidojam maiņas punktu, kur cilvēki atnes lietotas mantas, kuras viņam nav vajadzīgas, nāk ar savām prasmēm un saka - es esmu gatavs iemainīt savu datorprasmi pret tavām holandiešu valodas zināšanām. Ar tādām mazām idejām var signalizēt, ka ir nepieciešamas lielākas pārmaiņas, nevis nākt un teikt - ziniet, mums ir jāmaina likumdošana. Es esmu par to, bet neticu, ka cilvēki varēs panākt, lai izmaina likumdošanu par sanitārajām normām, apgaismojumu, telpu pieejamību un daudz ko citu,» saka V.Cemiņš.