Kā iekšzemes kopproduktu un inflāciju ietekmētu procentu likmju palielināšana vai nodokļu samazināšana? Kas notiek, ja valdība maina tās mērķus valsts budžeta bilancē? Uz šiem un daudziem līdzīgiem jautājumiem atbildes atrodamas abu apbalvoto ekonomistu darbos, kas pamatā veltīti cēloņsakarībām starp ekonomikas politiku un tai sekojošiem makroekonomiskajiem rādītājiem (kuri savukārt atkal ietekmē politikas veidotājus). Abu ekonomistu pētījumi papildina viens otru, taču viņi nav strādājoši kopīgi. Kā norāda Nobela prēmijas komiteja, viņu metodes ir izmantojuši pētnieki un politiķi visā pasaulē.
«Tas palīdz analizēt sakarības starp dažādiem mainīgajiem. Piemēram, kādu ietekmi uz ekonomikas rādītājiem atstās nodokļu palielināšana,» raksturojot K. Simsa izstrādāto metodi, saka Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Arī T. Sārdžentam Nobela prēmija piešķirta par cēloņsakarību pētījumiem makroekonomikā. «Neesmu liels šādas, tīri matemātiskas metodes piekritējs, prognozējot norises ekonomikā nākotnē. Jo to ietekmē arī sociāli, psiholoģiski un citi faktori,» saka ekonomists Jānis Ošlejs.
T. Sārdžents pazīstams kā viens no tā saucamās racionālo gaidu teorijas autoriem, kura apskata norišu ekonomikā saikni ar cilvēku gaidām un priekšstatiem par nākotni (par šo teoriju Nobela prēmiju 1995. gadā saņēma ekonomists Roberts Lūkass).
Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta reizi gadā jau kopš 1969. gada. Tās laureāti saņem arī kopīgu naudas prēmiju aptuveni 800 tūkstošu latu apmērā. 42 gadu laikā prēmiju saņēmuši 67 ekonomisti.