«Mūsdienās dators ķīmiķiem ir tikpat svarīgs darbarīks kā mēģene,» komiteju citēja AFP. Zinātnieku veikums ļāvis labāk izprast un prognozēt ķīmiskos procesus, kas noder dažādās sfērās, sākot no medikamentu līdz pat saules paneļu ražošanai.
A. Varšels sacīja, ka ir «ārkārtīgi priecīgs». «Īsumā tas, ko mēs izstrādājām, ir veids, kādā datori nosaka proteīna struktūru un pēc tam ļauj saprast, ko tā dara un kā tā dara,» laureātu citēja BBC.
Zinātnieki septiņdesmitajos gados izveidoja programmas, kas apvienoja klasisko fiziku ar kvantu fiziku, ļaujot prognozēt ķīmiskās reakcijas. Līdz tam ķīmisko modeļu izgatavošanā nācās paļauties uz bumbiņām un nūjiņām, taču zinātnieku veikums ļāva darbu uzticēt datoriem, kas spēj veikt daudz vērienīgākus aprēķinus. Prognozēšana ļauj iztikt bez atsevišķiem laboratoriskiem eksperimentiem, piemēram, samazina nepieciešamību izmēģināt jaunas zāles uz dzīvniekiem.
Prēmijas ieguvējiem jāsadala astoņu miljonu zviedru kronu (652 tūkstoši latu) lielā naudas balva. Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā 10. decembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.