Publicējot re:Baltic pētījumu par nevienlīdzību Latvijā, ar jaunu sparu aktivizējušās runas par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu mūsu valstī. Tomēr ļaudīm, kas uz to aicina, vajadzētu atcerēties, ka viņi spēlējas ar uguni, un, uz situāciju paskatoties objektīvi, šobrīd grūti iedomāties lielāku nelaimi vidējam Latvijas iedzīvotājam par nodokļu progresivitāti.
Lieta tāda - lai progresīvajam nodoklim būtu arī kāda taustāma, ne vien simboliska jēga, lielāki nodokļi būtu jāmaksā visiem, kuru alga ir kaut nedaudz lielāka par vidējo valstī.
Citādi progresīvajam nodoklim gluži vienkārši nav jēgas, un budžeta ienākumi no tā, ka augošā trepe parādās, piemēram, no 1000 latu lielām algām (kuru īpašnieku skaits procentuāli ir ļoti, ļoti neliels), tikai mazinātos un nevienlīdzība palielinātos.
Latvijā vidējā alga pašlaik ir 481 lats uz papīra jeb aptuveni 332 lati uz rokas.
Tātad, ieviešot progresīvu nodokļu sistēmu un trepi no valsts vidējās algas, vairāk maksās nevis kaut kādi mistiski, abstrakti «bagātnieki», bet ikviens, kurš nopelna nedaudz vairāk par 300 latiem mēnesī.
Šādu nodokļu sistēmu var atļauties tikai bagātākās valstis, savukārt zemēm ar vidējiem un nelieliem iedzīvotāju ienākumiem, turklāt tādām, kurās par labo toni tiek uzskatīta patieso ienākumu apmēru slēpšana un aplokšņu algas, šāda nodokļu politika ir ļoti destruktīva.
Jo no tās ieviešanas vislielākais cietējs būs trauslais vidusslānis un valsts darbā strādājošie (skolotāji, policisti, mediķi), kas vienā mirklī sāks pelnīt ievērojami mazāk nekā pēc pašreizējās nodokļu sistēmas.
Rezultātā iegūsim nevis uzlabojumus, bet jaunas aizvainotu ļaužu ordas, kas sēdēsies lidmašīnās uz Britu salām ar biļeti vienā virzienā.