Vai valsts bankrots ir novērsts? Premjers uz šo jautājumu pirms laika sniedza apstiprinošu atbildi. Savukārt finansisti daudzu Latvijas pilsētu pašvaldībās savelk aplēses, kuras nav optimistiskas. Ja par valsti saucam valsts budžetu, tā ir viena lieta, ja ar valsti domājam katru mājsaimniecību, uzņēmumu un pašvaldību, paveras cita aina. Kamēr turpinās uzņēmumu un mājsaimniecību bankroti, arī Latvijas pilsētas atrodas reālu bankrota draudu priekšā.
Vairāk nekā 150 tūkstošiem cilvēku visā valstī jau ir piešķirts trūcīgas personas statuss. Vēl daudzi jo daudzi tūkstoši ģimeņu ar lielām bažām gaida to brīdi, kad beigsies bezdarbnieka pabalsta mēneši. Tāpat gaida uzņēmumi, kuri pašlaik atrodas uz bankrota robežas, ko tiem ar lielu varbūtību nozīmē tālāka iedzīvotāju sociālā stāvokļa, respektīvi, pirktspējas pazemināšanās.
Pilsētās strauji palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri vēršas pēc sociālās palīdzības. Valdība ir paplašinājusi palīdzības saņēmēju loku, kas finansiāli gulst ne tikai uz valsts, bet arī pašvaldību budžetu pleciem. Taču, paplašinot pašvaldību sociālās funkcijas, nav paplašināta pašvaldību ieņēmumu bāze. Pilsētu budžetos viscaur Latvijā veidojas deficīts un nav zināms, kādas būs tā segšanas iespējas.
Politiskā nestabilitāte, ko bez grūtā valsts ekonomikas stāvokļa ietekmē vēl arī rudenī gaidāmās parlamenta vēlēšanas, nesekmē stabilitātes izjūtu pašvaldībās. Nav pārliecības, vai laikus tiks pieņemts valsts budžets, kas pilsētām ir ļoti būtiski, plānojot savus budžetus, kuru pieņemšanai ir nepieciešams laiks vēl pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Lielajās pilsētās domā, ka ir pienācis laiks pieņemt jaunus Latvijas budžeta veidošanas principus, pārejot uz budžeta plānošanu vidējā termiņā - trīs gadi, un izstrādāt jaunus nodokļu pārdales principus starp pašvaldībām un centrālo valdību.
Latvijas lielās pilsētas ir tieši ieinteresētas valsts ekonomikas atveseļošanā. Pilsētu pašvaldību iesaistīšanās valsts ekonomikas atjaunošanā ar pilnu jaudu var būt viens no galvenajiem motoriem, kas izvilks Latviju no krīzes. Tam ir nepieciešama valsts nodokļu politikas maiņa, palielinot to subjektu skaitu, kuri ir tieši ieinteresēti nodokļu iekasēšanā un ekonomiskās aktivitātes rosināšanā, kas rada nodokļu masas pieaugumu. No pilsētu skatu punkta ir izsmeltas nodokļu palielināšanas un izdevumu samazināšanas iespējas tā saucamajā «budžeta konsolidācijā». Ir jādomā par iekšzemes kopprodukta pieaugumu, makroekonomiskās situācijas strauju uzlabošanu un nodokļu iekasēšanu. Pašvaldības ir gatavas uzņemties daudz lielāku atbildību šajos jautājumos.
Latvijas lielās pilsētas vienmēr ir bijuši godprātīgi valdības partneri, domājam, ka ir nepieciešams sākt strādāt pie tādas nodokļu politikas maiņas, kuras rezultātā pašvaldību budžetos nonāktu arī iezīmēta daļa no pievienotās vērtības, uzņēmuma ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa daļas. Iesākumā tas varētu būt kāds no minētajiem nodokļiem, lai pašvaldības varētu rēķināties ar stabilu ienākumu plūsmu bez deficīta un hroniskās nepieciešamības prasīt valdībai. Arī citu nodokļu daļēja novirzīšana pašvaldībām, kā tas pašlaik notiek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, padarītu ciešāku pašvaldību partnera lomu centrālajai valdībai, palielinot pašvaldību ieinteresētību ekonomikas attīstībā savā teritorijā. Protams, mēs apzināmies, ka šādas izmaiņas prasa reformas nodokļu administrēšanā, iesaistot teritoriālo principu, apzināmies, ka tas prasa diskusiju, paredz jaunus tehniskus risinājumus un likumdošanas izmaiņas, taču tas mūsu skatījumā būtu pareizais ceļš, pa kuru jāiet Latvijas valstij.
Savukārt budžeta plānošana vidējā termiņā - vismaz uz 3 gadiem - ļautu panākt atdevi no visu Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanas, kas nozīmētu naudas ieplūšanu pilsētu projektos, kas ir reālas darba vietas, nodokļu plūsma valsts budžetā no saimnieciskās darbības. Budžeta plānošana vidējā termiņā nozīmētu arī galu tai negatīvajai neskaidrībai pašvaldībās, ko vienmēr nozīmē jaunu valdību nākšana un parlamenta vēlēšanu gadi. Šī politiskā neskaidrība nedrīkst ietekmēt konkrētu cilvēku dzīvi, kas līdz šim diemžēl it bieži ir noticis.
Lielajās pilsētās šodien noteikti gaida atteikšanos no ierobežojumiem pašvaldību īpašuma izmantošanā un no ierobežojumiem pašvaldības uzņēmējdarbībā. Latvijas lielās pilsētas ir gatavas pilnībā uzņemties ekonomisko atbildību, kas nepieciešama, lai Latvija ātrāk atgūtos no krīzes, nostājoties uz strauja iekšzemes kopprodukta pieauguma ceļa - vienīgās pilnvērtīgās izejas no šodienas situācijas, ko novēlam Latvijas valstij un cilvēkiem, kuru jostas ir savilktas līdz galam.