Ceturtdien, toreiz, kad kādā mazā, saules pārkarsētā zemē pie jūŗas uz četriem gadiem vēlēja karali, bija saules aptumsums. Ļaudis izgāja ielās un, cits citu balstīdami, sasaucoties pa bezdrāts telefoniem, teica - nu nevajag mums tādu saules karali, kurš par Eiropas naudu pārbūvē Versaļas pili laukos, nevajag mums karali kampēju, kurš nekaunas teikt, ka visu sastrādājis savām bālajām naudas skaitītāja rociņām, nevajag mums karali, kurš neprot sarunāties ar skribentiem, vienmēr atbildot ar pretjautājumu, tā arī neko nepasakot. Nepatīk mums viņš, ai, nepatīk ieliktenis! Četrus tūkstošus mīnusu tauta viņam ievilka vēlēšanās... Tik un tā pussimt velcergrūdeļu, kuri uz priekšu tika, cits citu velkot un grūžot, mazajā zemē pa saules aptumsuma laiku, aizsedzoties aiz hūtēm, aizklātā balsošanā panāca, ko gribēja, un cits citam un tautai apliecināja, kas viņi ir. Uzspļāvēji. Liekuļi.
Sanāca kopā ļaudis pa tumsu tumsaju. Viņus vienoja bezpalīdzības sajūta. Sāka spriest, ko darīt tālāk ar jau pašā sākumā necienīto ievēlētni. Brēkšana bija skaļa un... vairs neproduktīva: kāds teica, ka saules piekveldētā zemē pussimt ērgļu valsts ligzdā iedējuši vanckaru, kāds izteicās, vai nav vienalga, jedritvai kociņ bērziņ, ko ievēl, tikai lai pēdējais no saules pārcepinātās valstiņas aizlidojošais uz Zaļo salu izdzēš gaismu, cits izteicās, ka vienas dienas saules karalis lēmumu būt par karali pieņēmis prāta aptumsumā, nesaprot, ka ievēlēts. To visi saprata. Tik un tā gribējās dzīvot tālāk.
Tad kāds izstāstīja savu viedokli Ēzopa valodā: «Kāds sūfijs man pastāstīja, ka reiz viens jauneklis iemīlējies jaunavā. Devies pie viņas, pieklauvējis. Viņam prasīts: «Kas tur ir?» Jauneklis atbildējis: «Es!» Lika atnākt vēlāk. Pēc laika jauneklis nikni klauvē vēlreiz. «Kas tur ir?» - «Es!» Lika atnākt vēlāk. Jauneklis klauvēja trešo reizi. «Kas tur?» - «Tu,» atbildēja jauneklis. Mēs otrā saskatām sevi.»
Kā spogulī visi ieraudzīja, ka paši vien bija ievēlējuši i velcergrūdeļus, i liekuļus, jo paši pieļāva situācijas ar dubultmorāli - ja zodz, tad dalies...
Kopš tā laika saules nokveldētajā zemē pie jūŗas dzīvojošie atskārta, ka jāsāk rīkoties tā, kā vēlas dzīvot. Ne to vien esam pārdzīvojuši, vai ta nu neizturēs nākamo sodību?
Uz četriem gadiem negribēti ievēlēto visiem nācās pieciest. Samierinājās, sak, grūti vecajam būs, bet lai nu mācās politisko kultūru, kamēr smiltis vēl nebirst: lai iemācās runāt ar intelll... intelektvā... intelektuāļiem pilnos saliktos paplašinātos un jēgpilnos teikumos, lai rāda labu piemēru vīriem, ka sava bērna māte jāgodā, publiski atzīstot par laulāto draudzeni, kā kristīgiem cilvēkiem piedien, ne jāvazā valodās kā krūmu līgava, lai sarunājoties skatās acīs, lai...