Kad piezvanu draudzenei uz Jelgavu, viņai nekad nav laika runāt, jo pensionāru biedrībā dienas saplānotas pa minūtēm. Bet nabadzīgākajās esam priecīgi, ja kultūras namā pensionāriem atvēl kādu kaktiņu, kur sanākt kopā uz tēju.
Ja tādā trūcīgā pašvaldībā arī rodas kādas labas idejas, bet nav cilvēku, kas ar savu padomu, pieredzi palīdz tās īstenot, tās drīz vien izčākst kā tukša parunāšana. Sanākam kopā vienreiz, otrreiz, secinām, ka varētu un gribētu paveikt arī ko sabiedriski nozīmīgu, bet nav ne līdzekļu, ne resursu.
Mēs, vecie ļaudis, nevaram paskriet līdzi tiem senioriem, kuriem palīdz jaunie - kaut vai izglītotie projektu rakstītāji. Ja prot labi uzrakstīt projektu, iegūt papildu finansējumu pensionāru biedrības niecīgajām biedra naudām, tad jau var dzīvot! Mēs, piemēram, jau vairākus gadus cenšamies atrast finansējumu nūjošanas inventāram, bet tā arī nav izdevies.
Labi, ja kādam ir ieinteresēts bērns vai mazbērns, kurš grib auklēties ar mūsu vājajām datorprasmēm un izpalīdzēt, bet citādi - cik tad tiem lauku ļaudīm mājās blakus ir tādu mūsu aktivitātes atbalstošu līdzcilvēku? Uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi. Tāpēc uzskatu, ka ikvienā novadā senioru dzīves kvalitāte atkarīga ne tikai no pensijas lieluma un ģimenes labklājības, bet arī no pašvaldības ieinteresētības izmantot veco ļaužu potenciālu.
Mēs varam būt palīdzēt gan ar čaklām rokām, gan ar dzīves pieredzi. Tiesa, tas vecuma kašķīgums dažkārt traucē - cilvēki jau dažādi, viens otrs tik ievainojams, ka pēc pāris kopīgi rīkotiem pasākumiem ar labiem nodomiem apvainojas par niekiem un vairs uz biedrību nenāk. Tas ir vesels komplekss, kas labi un produktīvi funkcionē, ja to vada prasmīgs, izglītots un senioru vajadzības uztverošs cilvēks. Tāds, kurš zina, kā strādāt ar vecajiem ļaudīm.
Pašvaldība varētu katrai mazajai pensionāru organizācijai piekomandēt klāt kādu jaunu un zinošu cilvēku, kurš palīdz organizēt sadarbību ar citu novadu pensionāriem, izzināt mūsu iespējas un realizēt, kā tagad moderni saka - jaunus projektus. Kas palīdz saturēt kopā un virzīt uz priekšu. Tāds, kurš būtu gana iejūtīgs, lai zinātu arī, kā uzrunāt, kā atbalstīt vecos ļaudis kādā privātās dzīves likstā, kas dažkārt ir par pamatu norobežoties no sabiedrības.
Normālas telpas, mūsdienīgi komunikācijas līdzekļi, izglītots un ar labām organizatora prasmēm apveltīts jauns, pieredzējis cilvēks būtu ļoti noderīgs mazajām pensionāru organizācijām novados.
Valentīna Vidzemes pusē