Prokuratūras likuma grozījumus, kas paredz, ka gadījumos, kad beigušās ģenerālprokurora pilnvaras, bet jauns ģenerālprokurors nav apstiprināts, darbu turpina tās iepriekšējais vadītājs, noraidīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ko vada Juris Dalbiņš (TP). Saeimā tos pieņemt pirmajā lasījumā izdevās tikai par mata tiesu.
Protams, savs patiesības grauds slēpjas arī Jura Dobeļa (TB/LNNK) debatēs teiktajā, proti, ka attiecīgie Prokuratūras likuma grozījumi, kurus sagatavoja Vienotībā esošās partijas, nāk par vēlu. J. Maizīša atjaunošanu ģenerālprokurora amatā tie nepanāks, jo grozījumiem nav atpakaļejoša spēka. Daudz labāk būtu bijis, ja šie grozījumi būtu pieņemti šā gada sākumā. Tad J. Maizītis - pat noraidoša Saeimas balsojuma gadījumā - vismaz kādu laiku būtu varējis turpināt ģenerālprokurora pienākumu pildīšanu. Tomēr jāņem vērā, ka vēl dienu pirms J. Maizīša izgāšanas it kā nekas neliecināja, ka viņš netiks apstiprināts - Saeimas vairākums bija apsolījis balsot «par», tāpēc arī nebija pamatotu iemeslu nodrošināties pret Ģenerālprokuratūras atstāšanu bez Saeimas apstiprināta ģenerālprokurora.
J. Dalbiņa vadītās komisijas noraidošā attieksme pret Prokuratūras likuma grozījumiem noteikti ir uzskatāma par signālu, kas liecina, ka arī ar Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem neies gludi. Proti, par to virzību parlamentā ir atbildīga Saeimas Juridiskā komisija, kuras priekšsēdētāja amatā nule kā ievēlēts J. Dalbiņa partijas biedrs Mareks Segliņš. Diez vai viņa attieksme pret iespēju ievēlēt ģenerālprokuroru atklātā balsojumā ir pozitīvāka nekā nu jau par Satversmes tiesas tiesnesi ievēlētajai Vinetai Muižniecei, kas jau krietnu laiku novilcinājusi Kārtības ruļļa grozījumu izskatīšanu parlamentā. Novilcināšanas taktika šai Saeimai kļūst par ierastu lietu, īpaši gadījumos, kad jāskata likumi, kam ir tiešs sakars ar tiesu varas neatkarību un pēctecības nodrošināšanu.