«Mēs pieprasām, lai gleznas tiek atdotas to sākotnējiem īpašniekiem,» ziņu aģentūra Reuters citēja Rudigeru Malo, kurš pārstāv organizāciju Konference par ebreju materiālajām prasībām pret Vāciju. «Šis gadījums parāda to, kādos apjomos tika zagta māksla muzejos un privātkolekcijās.»
Ziņas par Minhenē atrastajām gleznām nāca klajā tikai nedēļas nogalē, kad par to pavēstīja vācu žurnāls Focus. Kādā dzīvoklī jau 2011. gadā atrasts gandrīz 1500 gleznu, kuru vidū ir arī Pablo Pikaso, Anrī Matisa un tādu modernisma mākslinieku kā Marka Šagāla un Oto Diksa darbi.
Policija gleznas uzgāja, pārmeklējot 1956. gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla Kornēliusa dzīvokli. Gleznas, kuru kopējā vērtība tiek lēsta ap vienu miljardu eiro (ap 700 miljoniem latu), bija paslēptas starp veciem krāmiem. Sirmgalvja tēvs tās ieguvis 30.-40. gados, kad atbildēja par nacistu režīma konfiscēto gleznu eksportu.
Mākslas eksperti norādījuši, ka ar tādu daudzumu augstas vērtības gleznu pietiktu pat vērā ņemama muzeja izveidei, ziņoja BBC.