«Viņš uzliks veto jebkuram lēmumam, kas atņem kaut desmitcentu monētu senioru veselības aprūpei, ja turīgākie amerikāņi un lielākās korporācijas neiemaksās arī savu daļu,» Baltā nama administrācijas pārstāvji norādījuši aģentūrai Reuters.
Budžeta samazināšanas plāns kļuvis par galveno demokrātu un republikāņu domstarpību avotu pirms nākamgad gaidāmajām vēlēšanām. Tomēr analītiķi prognozē, ka demokrātu līdera B. Obamas iecerei neizdosies gūt Kongresa atbalstu, taču tā varētu uzlabot prezidenta krītošos popularitātes rādītājus, raksta ziņu aģentūra AFP.
Prezidents pieļautu par 250 miljardiem samazināt gados veco amerikāņu veselības aprūpei atvēlētos līdzekļus, tajā pašā laikā paredzot gūt 1,5 triljonus dolāru no nodokļu paaugstināšanas. Tas ir pretrunā ar republikāņu vasarā izteikto piedāvājumu par maksimālo 800 miljardu robežu, ko varētu papildus gūt no nodokļu celšanas.
B. Obama piedāvā tā dēvēto Bafeta likumu, kas nosaukts par godu vienam no turīgākajiem pasaules cilvēkiem investoram Vorenam Bafetam. Investors aizrādījis, ka turīgākie amerikāņi nodokļos iemaksā mazākas summas nekā pārējie, pateicoties investīciju ienākumiem noteiktajām pazeminātajām nodokļu likmēm. Līdz šim miljonāriem nodokļos atvilkti 35%, pārējiem 15-25%, taču ienākumiem no investīcijām piemēroti vien 15%. Tomēr nodokļu paaugstināšanas iecere ir pretrunā ar republikāņu prasībām. Viņi vēlas aizlāpīt budžeta caurumu, samazinot sociālās sfēras finansējumu.
ASV ekonomika pēdējā laikā piedzīvo lēnus izaugsmes tempus, turpretim bezdarbs saglabājas stabilā 9% līmenī, vairojot bažas par valsts ekonomikas nākotni.