B.Obama savu lēmumu izklāstīja runā otrdien vakarā (trešdien naktī pēc Latvijas laika). Viņa mērķis bija pārliecināt ASV sabiedrību, ka tikai ar papildspēku palīdzību iespējams sasniegt vēlamo Afganistānas misijas rezultātu. ASV armijas komandieri iepriekš brīdināja, ka bez papildspēkiem Afganistānas misija var beigties ar neveiksmi. Pēc papildspēku saņemšanas ASV kontingentā Afganistānā darbosies jau ap 100 000 amerikāņu karavīru.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka arvien mazāk amerikāņu vēlas turpināt Afganistānas misiju, jo šaubās par iespējamo uzvaru. Amerikāņi raizējas arī par misijas izmaksām. Baltā nama aprēķini liecina, ka papildspēku sūtīšana var izmaksāt 30 miljardus dolāru gadā.
B.Obamas plāna atbalstītāji uzskata, ka tas ir līdzīgs viņa priekšteča Džordža V.Buša plānam, ar kuru izdevies ievērojami uzlabot drošības stāvokli Irākā. Sevišķi lielu uzmanību plānots pievērst Afganistānas armijas un policijas apmācībai, lai afgāņi varētu uzņemties atbildību par miera uzturēšanu savā valstī. Tas ļautu nākotnē konkrētā laika periodā izvest ārvalstu karaspēku no Afganistānas.
B.Obama uzsver, ka arī citām NATO vadītās koalīcijas valstīm vajadzētu sniegt lielāku ieguldījumu Afganistānas misijā. Afganistānā pašlaik izvietoti ap 40 000 karavīru no koalīcijas valstīm. ASV gribētu, lai viņu skaits tiktu palielināts vismaz par 10 000, tomēr NATO valstis nav gatavas tik lielam pieaugumam un varētu atvēlēt tikai dažus tūkstošus karavīru. Lielbritānijas valdība vēsta, ka savu 9000 karavīru lielo kontingentu varētu pastiprināt ar 500 karavīru lielu vienību. Šajās dienās uz Afganistānu devusies arī kārtējā Latvijas karavīru vienība, bet tas notiek saskaņā ar rotācijas plānu un Latvijas kontingentā arī turpmāk būs ap 170 karavīru.