Kopš XX gs. 70. gadiem Ojārs Pētersons darbojas galvenokārt grafikas, instalāciju, objektu un jauno mediju jomā. 1999. gadā mākslinieks kopā ar Anitu Zabiļevsku un Intu Ruku bija pirmie, kas pārstāvēja Latviju Venēcijas biennālē.
«Jaunās izstādes pamatā ir instalācija - telpisks objekts, ko papildina vairāki ekrāni,» Dienai stāsta mākslinieks. Ar nosaukumu Oranžā puse parakstītā mākslas darba koncepciju autors skaidro retoriski: «Paskatījos uz vienu pusi, tad uz otru. Divpusējs skatījums uz vienu veselumu, padomāju. Iznāk - esmu tas, kurš sadala veselumu divās pusēs. Vai bez manis puses vispār eksistē? Bet kas tad ir tas, kur es pats atrodos? Absolūts nekas? Vai arī palieku kādā pusē?»
Oranžā krāsa - Ojāra Pētersona mākslinieciskā rokraksta atpazīstamības zīme jau kopš 80. gadu vidus - ir neiztrūkstoša arī šajā izstādē. Tomēr šoreiz tai nav piešķirta kāda īpaša nozīme. Oranžā krāsa šeit drīzāk izpaužas kā neatņemama viņa darbu tradīcija un ir vairāku elementu apvienotāja veselumā.
«Izstāžu rīkošana ir kā trenažieris vecumdienām, un, tā kā strādāju ar studentiem Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, jācenšas sevi allaž uzturēt formā,» ar smaidu saka Ojārs Pētersons, skaidrojot Dienai jaunās izstādes rīkošanas motivāciju.
Kopš 2000. gada izstādēs ar jauniem darbiem mākslinieks piedalās reti - pēdējā personālizstāde Oranžais caurums bija skatāma 2005. gadā izstāžu zālē Arsenāls. «Es vienmēr cenšos aptvert to, kam ir kāda vērtība, taču ražot ražošanas pēc man nav īstas pārliecības,» uzsver Ojārs Pētersons.
Izstāde Oranžā puse atvērta līdz 13. februārim.