Ražotāji olu cenu kāpumu saista ar graudu cenu paaugstināšanos Eiropā, tomēr nedaudz vīlušies par situāciju ir mazie ražotāji, kas skarbās Eiropas Padomes direktīvas dēļ savu biznesu pat pārtrauca. Direktīva, kas spēkā ir teju pusotru gadu, paredz, ka vistas nedrīkst turēt šauros, nemodernizētos sprostos. Pārmaiņām daļai uzņēmumu pietrūka finanšu līdzekļu. Šādu smagu lēmumu nācās pieņemt arī SIA Palsa valdes priekšsēdētājam Aivim Aizsilniekam. Redzot, ka cenas olām pieaug, A. Aizsilnieks nopūšoties secina: «Liela daļa no tirgus izstājās tieši direktīvas dēļ, bet, ja tajā laikā cenas olām būtu kā tagad, iespējams, kāds no mazajiem uzņēmējiem arī biznesu turpinātu.»
Uzņēmumā Palsa modernu vistu sprostu nebija, un, lai tos ieviestu, vajadzēja lielas investīcijas, taču tādas rodas tad, kad ir lieli ražošanas apjomi. Palsa pēdējos gados ražoja vidēji piecus miljonus olu gadā, tāpēc turpināt attīstīties nebija izdevīgi. «Protams, ja bizness būtu rentabls, mēs turpinātu, bet bija ļoti ilgs periods, kad olas pārdevām zem pašizmaksas,» atceras A. Aizsilnieks.
Zemkopības ministrijā (ZM) nav datu, kas apliecinātu, ka olu ražotāju skaits būtu sarucis, tieši pretēji - pēc direktīvas stāšanās spēkā reģistrēto mājsaimniecību skaits ar mājputniem pieaudzis par vairāk nekā 12%. Tiesa gan, šis aprēķins veikts ne tikai par dējējvistām, tur iekļauti dažādi citi mājputni, piemēram, zosis. Savukārt Latvijā lielākā olu ražotāja Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs atzīst, ka direktīva kompāniju attīstījusi un «no sociālistiska padomju laika uzņēmuma pārveidojot par modernu».
«Par direktīvu visi zināja sen, un daudzus gadus bija iespēja gatavoties. Šī direktīva bija tāds kā tirgus aizsardzības mehānisms pret jaunajām valstīm, kas pievienosies Eiropas Savienībai (ES). Vienlaikus tā bija kā instruments, lai saglabātu tirgus laukumu, lai būtu mazāk invāzijas no jaunajām valstīm, iespējams, arī lai pasargātu tirgu no tā, ka jaunās valstis spēj piedāvāt zemākas cenas,» situāciju raksturo A. Veinbergs.
To, ka tieši vecajām ES dalībvalstīm ir vislielākās problēmas, apstiprina arī ZM rīcībā esošā informācija. «2012. gada jūnijā Eiropas Komisija ziņoja, ka Beļģija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Ungārija, Nīderlande, Po lija un Portugāle neievēro Padomes Direktīvā noteikto aizliegumu. Pirms mēneša Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka Grieķija un Itālija stāsies Eiropas tiesas priekšā par dējējvistu labturības prasību neievērošanu,» stāsta ZM pārstāve Liene Ansone.
Mazajiem grūti
Lielais uzņēmums Balticovo pārējiem ražotājiem ir reāla problēma. Papildus striktajai direktīvai vēl jo sarežģītāku situāciju mazajiem olu ražotājiem radījis pērnā gada rudenī notikušais paplašināšanās process, kad Balticovo pievienoja uzņēmumus Madona un Daugavpils putni. «Ja tirgū ir liels uzņēmums, tad mazajiem ir grūti konkurēt ar to pašu produkciju. Lielajiem uzņēmumiem taču pašizmaksa ir zemāka. Patērētājs nav ieguvējs no tā, ka nav izvēles,» pārdomās dalās A. Aizsilnieks. Tomēr monopolstāvoklis tas nav, to norāda Konkurences padomē.
«Apvienošanās ir viens no uzņēmumu attīstības veidiem - apvienojoties var tikt veidoti lielāki uzņēmumi ar efektīvāku ražošanu, loģistiku, mārketingu. Lielākiem uzņēmumiem vieglāk darboties eksporta tirgos un konkurēt ar citu valstu ražotājiem vietējā tirgū. Tāpat tiem ir vieglāk aizstāvēt savas intereses sarunās ar lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā,» Dienai atzīst Konkurences padomes pārstāve Inita Kabanova.
Galveno konkurenci lielākajam uzņēmumam Balticovo veido importa olas, atzīst uzņēmuma vadītājs A. Veinbergs. Olu imports Latvijā arvien palielinās, apliecina ZM.
Pērn tika importēts 23,4% olu un olu produktu, 2011. gadā šis rādītājs bija 22,2%, gadu iepriekš tie bija 15,9%, vēl pirms tam - 12,9%. «Latvijā mēs jūtam poļu, lietuviešu, skandināvu un igauņu ražotāju ienākšanu,» stāsta A. Veinbergs un turpina: «Patlaban mēs spējam nodrošināt vairāk, nekā Latvija spēj patērēt, taču aptuveni 60% no saražotās produkcijas eksportējam. Esam spiesti strādāt atbilstoši tirgus ekonomikai, jo graudi, ko pērkam, tiek pārdoti par Eiropas cenām, līdz ar to arī olas mums ir jāpārdod Eiropas tirgos.»
Izdevīgāk nekā Latvijā
A. Veinbergs norāda, ka dažbrīd pārdot olas Latvijā ir grūtāk nekā citās Eiropas valstīs. «Mēs reizēm esam pat spiesti vest ārā, jo Latvijā olu cenas kaut kādā brīdī dēļ kaut kādām spēlēm mums nav izdevīgas. Arī no loģistikas viedokļa aizvest trīs lielas paletes uz Čehiju ir pat nedaudz lētāk, nekā aizvest dažas kastes līdz Liepājai. Tāds ir tas tirgus. Turklāt Čehijā mēs varam pārdot par izdevīgākām cenām, nekā reizēm mums piedāvā vietējā tirgū,» stāsta Balticovo priekšnieks.
Pirms kāda laika publiskajā telpā izskanēja informācija, ka Balticovo pako un izplata olas no Polijas. A. Veinbergs šo informāciju kategoriski noliedz, norādot, ka pēdējo reizi Polijas olas uzņēmums izplatījis pirms diviem gadiem. «Tās bija pirmās kategorijas olas, kas nozīmē, ka vistas ir audzētas brīvā dabā. Tagad šīs olas mēs pērkam no divām zemnieku saimniecībām Latvijā.»
Vairāk patērē restorāni
Pēc tendencēm olu industrijā var noteikt, vai grūtie gadi valstij ir garām. Pēdējā laikā olas vairāk sākuši pirkt restorāni un ātrās ēdināšanas iestādes. Lielāks pieprasījums ir pēc šķidrajiem un sausajiem olu produktiem, ko pārsvarā izmanto ēdināšanas industrijā.
Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) norāda, ka pēdējā laikā olu ražošanas nozarē lieli pārkāpumi nav konstatēti. Pagājušajā gadā olu ražošanas un šķirošanas uzņēmumos PVD ir veicis 71 pārbaudi, 18 gadījumos konstatējot problēmas ar uzņēmuma paškontroli un 12 gadījumos - ar higiēnas prasību ievērošanu. «Citi pārkāpumi ir konstatēti vēl retāk, tāpēc kopumā situācija ar olu ražošanas un iepakošanas uzņēmumiem vērtējama kā apmierinoša un patērētāji var būt droši par olu nekaitīgumu,» norāda PVD pārstāve Ilze Meistare.