Koalīcijas deputāti grozījumus neatbalsta, jo uzskata par populistiskiem un tādiem, kas uzliks pārāk lielu slogu valsts budžetam, vēsta LETA. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm atteikšanās no akcīzes piemērošanas dabasgāzei šā gada budžetā iecirtīs 3,1 miljona latu, bet nākamgad - 9,4 miljonu robu. FM brīdina arī par gaidāmajām nepatikšanām ar starptautiskajiem aizdevējiem, kam solīta akcīze par dabasgāzi no šā gada jūlija.
Opozīcija pirmdien panāca, ka grozījumi likumā par akcīzes nodokli tiek nodoti nevis par nodokļiem atbildīgajai Saeimas Budžeta komisijai, ko vada Guntis Bērziņš (JL), bet gan Venta Armanda Kraukļa (TP) pārraudzītajai Tautsaimniecības komisijai. «No 17. jūnija neviena [Budžeta komisijas] sēde nav notikusi, bet šis jautājums jārisina nekavējoties, jo akcīze dabasgāzei ir spēkā no 1. jūlija,» tā lēmumu skaidroja V. A. Krauklis. Akcīzi rosināts atlikt, jo apkuri rudenī jau tā ievērojami sadārdzināšot paša energoresursa cenas pieaugums.
Tautsaimniecības komisijā pēc akcīzes likuma grozījumu atzīšanas par steidzamiem un atbalstīšanas pirmajā lasījumā saņemti vairāki priekšlikumi, arī no FM, kura kā kompromisu esot piedāvājusi akcīzes likmi dabasgāzei samazināt uz pusi, sacīja V. A. Krauklis. Taču likuma grozījumu skatīšanu komisijā un to virzīšanu galīgajam lasījumam pozīcijas deputāti nobremzēja, neierodoties uz komisijas sēdi un tā nenodrošinot nepieciešamo kvorumu.
Taču opozīcija, savācot deputātu parakstus, sasauca vēl vienu Saeimas ārkārtas sēdi likuma grozījumu vētīšanai. Taču arī tā kvoruma trūkuma dēļ nevarēja notikt - tas atjaunotās Latvijas vēsturē ir nebijis gadījums, liecina Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa sacītais.
Opozīcija gan jaunnedēļ atkārtoti mēģināšot panākt likuma grozījumu tālāku virzību.