Taisnības labad, jaunajam žanram startu deva florencietis Džakopo Peri, taču viņa pirmās operas (Dafne, 1597) notis gāja zudībā, bet otrai (Eiridīke, 1600) tiek pirmās līdz mūsdienām saglabātās operpartitūras statuss. Operas pamatlicēja gods ticis Klaudio Monteverdi, jo tieši ar 1607.gadā komponēto un Mantujā iestudēto Orfeju operas žanrs sevi pieteica kā drāma, kur mūzika ne tikai palīdz greznot skatuviskās ainas, bet uzrunā un neatlaidīgi uzjunda klausītājā patiesu līdzpārdzīvojumu. «Monteverdi Orfejs ir pirmā īstā opera pasaules mūzikas vēsturē. No operas radītāju viedokļa tā ir runas mākslas un mūzikas valodas absolūtā koeksistence antīkās mākslas tradīcijās. Vienlaikus šeit atrodama pirmā īsti virtuozā ārija, kas dziedātājam paver iespējas parādīt savas vokālās meistarības virsotnes,» uzsver Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs, diriģents un klavesīnists Māris Kupčs, kurš uzrunās skatītājus pirms tiešraides (plkst.20.45). Tieši dramatiskā spēka un spilgtās orķestrācijas dēļ Monteverdi Orfejs ir tik izšķirošs operas vēsturē. Monteverdi, kurš zināms kā izcils madrigālu - virtuozu solistu ansambļu skaņdarbu autors, - bija izkopis vokālās polifonijas meistarību. Viņš bija pārliecināts, ka melodijas raksturu nosaka vārds un dzejas valoda, centās atklāt mūzikā cilvēku jūtas, pārdzīvojumus, raksturus, iekšējo pasauli.
Operas Orfejs pamatā ir sengrieķu mīts par teiksmaino dziedoni Orfeju, kurš, nespēdams samierināties ar mīļotās sievas Eiridīkes zaudēšanu, devās viņu atgūt no Aīda pazemes valstības. Viņam tas izdodas ar mūzikas spēka palīdzību. Tomēr atceļā viņš pāragri atskatās uz Eiridīki, kuru tādēļ zaudē. Monteverdi tik traģiskas beigas nepieļauj: mīlnieki var palikt kopā, taču abiem jāpārceļas uz citpasauli... Šāds pavērsiens šķiet tieši kā radīts režisoram dzejniekam Robertam Vilsonam, kuru The New York Times dēvē par «skatuves laiktelpas pielietojuma pētnieku». Orfejam viņš iedvesmojies no slavenās Ticiāna gleznas. Titullomā - austriešu baritons Georgs Nigls, kuram tā ir viena no iemīļotākajām lomām. Eiridīkes lomā - Roberta Inverniči, viens no šobrīd vispieprasītākajiem soprāniem agrīnās mūzikas repertuārā. Diriģents ir starptautiski atzītais agrīnās mūzikas lietpratējs Rinaldo Alesandrīni.