Ordeņa kapitula sēdes ir slēgtas, un tā locekļi nav tiesīgi atklāt diskusijas par apbalvojuma kandidātiem. Tomēr kapitula loceklis Ojārs Kalniņš pastāstīja, ka par katru cilvēku notiek dziļas diskusijas un tiek apskatītas arī publikācijas presē. Tomēr tas, ka vienā sasaukumā netiekot piešķirts valsts apbalvojums, nenozīmējot, ka to nepiešķirs nākamreiz. «Nekas nav noraidīts uz visiem laikiem,» uzsvēra O. Kalniņš.
Šī nav pirmā reize, kad Triju Zvaigžņu ordenim virza O. Znaroku. 2005. gadā to rosināja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja, kas norādīja, ka O. Znaroks ir bijis Latvijas izlases kapteinis, 1996. gadā spēlē ar Šveici guvis izšķirīgos vārtus, kas nodrošināja izlasei iekļūšanu A grupā, pasaules spēcīgāko grupā iekļuva arī viņa vadītā junioru izlase.
Kā paskaidroja Ordeņa kapitula pārstāve Maira Sudrabiņa, nav noteikts, cik bieži kapitula sēdēs var vērtēt kāda kandidāta piemērotību apbalvojumam. Pat gadījumos, ja ar balsu vairākumu kandidāta apbalvošana ir noraidīta, konkrētā cilvēka apbalvošana ir jāvērtē atkārtoti, ja saņemts attiecīgs iesniegums.
Jau ziņots, ka 2001. gadā O. Znaroks atteicās no Latvijas pilsonības un kļuva par Vācijas pilsoni. Bet 2008. gadā prese plaši rakstīja par to, ka O. Znaroks preses konferencē Rīgā, nosaucot valsts izlases sastāvu, runāja krieviski. Viņu izsauca Valsts valodas centrs, taču O. Znaroks neieradās.