Kazaņas sastāvā pēc teju divu mēnešu pārtraukuma rokas savainojuma dēļ atgriezās Latvijas uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš iepriekšējo KHL spēli bija aizvadījis 17. septembrī. Treneri Lauri bija nobīdījuši ceturto maiņu. Pirmajā periodā jau pašā sākumā Kristaps Sotnieks ar spēka paņēmienu kādreizējo partneri nosēdināja uz ledus. Dārziņam bija arī viena laba izdevība septītajā spēlē gūt sezonas pirmos vārtus, taču kopumā bija redzams, ka Laurim vēl jāiegūst pārliecība.
Dinamo ārpus sastāva tika atstāts Raitis Ivanāns. Tādējādi varēja nojaust, ka tik aktīvs spēka hokejs kā Rautakallio vadībā netiks spēlēts, un tā arī bija. Priekšējā līnijā vairs nevarēja ieraudzīt pretinieku dzenāšanu pa stūriem, tā vietā tika veidota blīvāka viduszona. Vairākās epizodēs gan palika iespaids, ka Ivanāna prombūtnē viena daļa kazaņiešu - un jo īpaši Anatolijs Jemeļins - atļaujas spēlēt diezgan bezkaunīgi.
Galvenā trenera amatā Ābols jau 19. sekundē dabūja pirmo triecienu. Pēc ripas uzmetiena vārtu priekšā soms Niko Kapanens izrādījās izmanīgāks par dinamiešu aizsargu Arvīdu Reķi. Tik ātri nokļūt iedzinējos pret komandu, kura vidēji spēlē ielaidusi mazāk par divām ripām (23 spēlēs bija 45 ielaistas ripas), nebija laba zīme, jo Kazaņas komanda vēl no trenera Zinetuļas Biļjaļetdinova laikiem organizēti spēlē aizsardzībā un to apliecināja arī vakardienas mačā, lai gan Dinamo bija vairākas labas izdevības.
Pirmajā periodā no pašas vārtu priekšas ripu vārtos centās iedabūt divi Rīgas Dinamo snaiperi Mārtiņš Karsums un Aleksandrs Žiru, bet abās epizodēs vārtsargs Konstantīns Baruļins apliecināja, ka pēc atsistajām ripām ir līgas labāko trijniekā. Pirmās trešdaļas beigās vēl viens soms Ak Bars sastāvā Janne Pesonens parādīja, ka viņš līdzīgās epizodēs nekļūdās (0:2).
Treneru nomaiņa spēlētājus parasti sapurina un ir redzama papildus vēlēšanās sevi apliecināt. Rīgas Dinamo trešdienas spēlē kaut ko tādu bija grūti saskatīt. Kopumā bija vērojama tāda pati aina kā lielākajā daļā spēļu. Tā turpinot, drīzumā vajadzētu sekot nopietnām sankcijām arī pret kādu no spēlētājiem.
Ābols it kā ir devis iespēju Robam Šrempam noticēt savām spējām, taču viņa kā leģionāra pienesums ir tuvu nullei. Sapurināties gan derētu lielākajai daļai komandas.