Tiesa, klaji noraidošu reakciju uz LM piedāvāto reformu izstrādāto darba variantu Diena no sociālajiem dienestiem nesaņēma. Daudzi atzina, ka pašreizējais modelis vismaz daļu pabalsta ņēmēju nemotivē meklēt darbu, tāpēc izmaiņas nepieciešamas. No vairākiem dienestiem izskanēja arī ierosinājums - vajadzētu ieviest jaunu pabalsta formu, transporta pabalstu, lai iedzīvotāji, kuri atraduši mazatalgotu darbu, varētu izbraukāt uz darbavietu.
Jau vēstīts, LM apsver atteikšanos no trūcīgas personas statusa kā atsevišķa statusa un pieļauj, ka līdzšinējo GMI līmeņa pabalstu varētu aizstāt ar diviem jauniem pabalstiem - 35 latu iztikas pabalstu un īslaicīgu (līdz sešiem mēnešiem) 70 latu integrācijas pabalstu. Valstī noteiktais GMI līmenis pilngadīgai personai pašreiz ir 40 latu mēnesī, bērnam - 45 lati mēnesī. 2011. gadā GMI pabalstā izmaksāja nepilnus 22 miljonus latu. Pusi maksā valsts, pusi - pašvaldība.
Kā Dienai stāsta LM Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vadītāja Anda Masejeva, «cilvēkiem, kuri krīzes, ienākumu samazinājuma dēļ nonākuši bedrē vai ir uz pašas robežas, un ir cerības viņus ātrāk, vieglāk atgriezt darbā, varētu būt integrācijas pabalsts». To izmaksātu valsts uz pusēm ar pašvaldību. Taču iedzīvotājiem, kuri ir mazāk motivēti darba meklēšanā, pašvaldība izmaksātu 35 latu lielu iztikas pabalstu. Klientu izvērtēšana būtu sociālā darbinieka atbildība. «Tā būtu daudz lielāka sociālo darbinieku profesionalitāte un viņu atbildība,» paskaidro A. Masejeva. Ja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) akceptēs LM piedāvāto modeli, tad pamatprincipus un kritērijus, kā atšķirt integrējamos klientus no galēji neintegrējamiem, iespējams, varētu iestrādāt likumā.
Pēc aptuveniem LM aprēķiniem, jaunā sistēma nevarētu būt lētāka par esošo, taču, visticamāk, tā vairāk izmaksās pašvaldībām, ja pieņem, ka tikai katrs trešais pieaugušais nestrādājošais varētu atbilst integrācijas pabalsta saņēmējam.
Vismaz daļai dienestu gan viena trešdaļa integrējamo liekas pārāk optimistisks skaitlis. «Motivēt atgriezties darba tirgū var tad, ja ir darbvietas, citādi var motivēt, cik grib,» saka Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja I. Gaile. GMI pabalstu Aizkrauklē saņem ap 120 ģimeņu, taču darbvietu varētu būt tikai ap 10, 20. Viņasprāt, jaunā sistēma būs dzīvotspējīga, ja to ieviesīs kopā ar jaunu darbvietu radīšanu.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs savukārt ir izbrīnīts par LM iecerēto iedzīvotāju dalīšanu: «Nevajadzētu šķirot, jebkurš taču ir jāmotivē, lai cik tālu gājis vai cik zemu kritis.» Jau tagad vairāk nekā pusi darbadienas sociālajos dienestos aizņemot papīru darbi - dokumentu pildīšana, sarunu protokolu rakstīšana. Acīmredzot šā darba apjoms pieaugšot. Turklāt, ja vajadzēs ar klientiem strādāt padziļināti individuāli, vajadzēšot divreiz vairāk darbaroku. Arī izdevumi pašvaldībām varētu būt vēl lielāki.
Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa par pareizu uzskata LM konceptuālā piedāvājuma principu - ar lielāku pabalsta apmēru atbalstīt cilvēkus, kuri ļoti vēlas tikt laukā no krīzes un atrast darbu. «Citādi tagad visiem pa mazumam iedod neatkarīgi no katra motivācijas,» saka I. Kubliņa. Tiesa, viņa uzskata - lai sistēmu ieviestu, būs jāizstrādā diezgan noteikti kritēriji pabalstu saņēmējiem. Taču, vai pilnībā izdosies izvairīties no subjektīvisma, izvērtējot klientus, viņa šaubās.
Gulbenes sociālā dienesta vadītājas vietniece Anita Beļajeva saka: diskusijās izskanēja arī viedoklis, ka pabalstus varētu izmaksāt tikai deviņus mēnešus, nevis visu gadu. «Lauku pašvaldībās cilvēki var vasarās lasīt ogas, sēnes, tās pārdot, iesaistīties dažādos gadījuma darbos,» viņa saka. Ja pabalstu šajā laikā neizmaksātu, tas atslogotu pašvaldību budžetu. Kā vērtīgu LM priekšlikumu viņa uzskata integrācijas pabalstu, kas ļoti noderētu cilvēkiem, kuri nesen zaudējuši darbu.