«Arvien biežāk ne tikai nenorēķinās, bet aiznes sev līdzi spilvenus, segas. Gadās pat tādi kuriozi, ka cilvēks slimnīcā nolūko sev transportlīdzekli - ratiņkrēslu - un, izliekoties, ka dodas ārā paelpot svaigu gaisu, aizbrauc ar to uz mājām,» atklāj pēc ārstēto pacientu skaita trešās lielākās slimnīcas Latvijā - Daugavpils reģionālās slimnīcas - vadītāja Inta Vaivode. «Jums vajadzētu izbraukt tūrē pa Latgales slimnīcām, lai redzētu, kādus pacientus nākas stacionēt!» 80 tūkstošu latu - tik daudz šai slimnīcai izrakstītās personas nesamaksāja pērn, bet šā gada trijos mēnešos uzkrājies jau 14 tūkstošu eiro parāds. «Un tendence pieaug. Pēdējā laikā tradicionālajiem nemaksātājiem - personām no zemākajiem sociālajiem slāņiem - pievienojušies arī cilvēki, kuri strādā un pelna, taču vienkārši nevar atļauties maksāt tik lielas summas, kādas valstī noteiktas.»
Lai gan teju visas slimnīcas saviem pacientiem piedāvā norēķināties pa daļām, nemaksātāju problēmu tas nerisinot - tā kļuvusi tik izplatīta, ka liela daļa ārstniecības iestāžu gan galvaspilsētā, gan reģionos nolīgušas parādu piedziņas kompānijas. «Metode ir skarba, bet, kopš esam sākuši sadarboties ar piedzinējiem, pacientu disciplīna uzlabojusies. Pirms laika mums parādā palika ap 20 tūkstošiem eiro gadā, tagad - ap 14 tūkstošiem, taču tendence tik un tā ir drūma,» norāda SIA Kuldīgas slimnīca valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis, kurš Ivara Godmaņa vadītajā valdībā divus gadus pildīja veselības ministra pienākumus. Jautāts, kādi, viņaprāt, ir pacientu negodprātīguma galvenie iemesli, I. Eglītis ir skarbs: «Veselības nozarē Latvija ir visnožēlojamākajā situācijā Eiropā. Pie mums ir ļoti lieli pacientu līdzmaksājumi, kas nav samērojami ar cilvēku ienākumiem. Proporcija starp to, cik par ārstēšanu maksā valsts un cik cilvēkam jāpiemaksā pašam, ir baisa - no trešdaļas līdz pat pusei summas. Vai tādos apstākļos var teikt, ka ir valsts apmaksāta medicīna?»
Liepājas reģionālajā slimnīcā atklāj, ka pēdējos trīs gados ik mēnesi tai parādā paliek apmēram 250 cilvēku, skaidroties ar parādu piedzinējiem iznāk apmēram pusei no tiem - pārējie atsaucoties uz atgādinājuma vēstulēm. Ārstniecības iestādes pārstāve Indra Grase atklāj, ka saistībā ar bezdarba pieaugumu reģionā nemaksātāju skaita līkne savu virzienu krasi neesot mainījusi.
Iespaidīgākās nenomaksātās summas ir Rīgas ārstniecības iestādēs: lielākajai - Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) - pērn pacienti palikuši parādā vairāk nekā pusmiljonu eiro, pēdējā piecgadē par pakalpojumiem nav samaksājuši 50 tūkstoši pacientu, kuru kopējais parāds pārsniedz trīs miljonus eiro. «Nemaksātāju dati tiek iezīmēti ar sarkanu, taču, ja kāds no viņiem mūsu slimnīcā ar neatliekamo medicīnisko palīdzību tiek nogādāts atkārtoti, nevaram atteikt, jo pretējā gadījumā iestādei draud kriminālatbildība. Šādos gadījumos pirmo palīdzību sniedzam, taču ierobežojam izmeklējumus, paaugstināta servisa pakalpojumus,» norāda RAKUS pārstāve Inguna Potetinova. Slimnīcas finanšu direktors Kārlis Smilga piebilst, ka parādu piedzinējiem izdodas atgūt līdz pat 20%, bet par pakalpojumu viņi saņem piecus līdz septiņus procentus no summas.
Mediķi novērojuši, ka visbiežāk nenorēķinās traumatoloģijas, narkoloģijas un neiroloģijas nodaļu pacienti, kā arī tie, kuri slimnīcā nonāk alkohola, narkotiku, jauno psihoaktīvo vielu reibumā vai, piemēram, pēc kautiņa.